by Francijas valdība izdevusi rīkojumu slimnīcām un ārstiem sagatavoties scenārijam, kas līdz šim šķita gandrīz neiedomājams – masveida karadarbībai Eiropā. Veselības ministrija slimnīcām uzdevusi līdz 2026. gada martam izstrādāt plānus, kā nodrošināt ievainoto karavīru un civiliedzīvotāju ārstēšanu, ja notiktu plašs konflikts.
Kas tieši tiek prasīts?
- Slimnīcām jāspēj dienā uzņemt vismaz 100 ievainoto un nodrošināt ārstēšanu vismaz divu mēnešu garumā.
- Maksimālajā slodzē šis skaits var pieaugt līdz 250 pacientiem dienā.
- Kopējās prognozes paredz, ka var nākties ārstēt 100 000–500 000 cilvēku laika posmā no 10 līdz 180 dienām.
- Tiks veidoti speciāli mediķu tranzīta punkti pie ostām, lidostām un dzelzceļa stacijām, lai ievainotos nogādātu uz slimnīcām.
Mobilizācija un resursi
Ārstiem un medmāsām tiek skaidrots, ka daļa no viņiem krīzes gadījumā varētu tikt iesaistīta militārajā medicīnā neatkarīgi no esošās darba vietas. Tāpat slimnīcām jāplāno medikamentu, operāciju zāļu un aprīkojuma pieejamība apstākļos, kad piegādes var būt ierobežotas.
Veselības ministres skaidrojums
Francijas veselības ministre Katrīna Vortrēna uzsvēra, ka šie pasākumi nenozīmē, ka karš ir neizbēgams. Tā ir preventīva sagatavošanās, līdzīga kā pandēmijas laikā: “Labāk plānot iepriekš, nekā palikt negaidītā situācijā bez risinājuma.”
Kāpēc tas svarīgi?
Šis solis liecina, ka Eiropas drošības dienaskārtība ir būtiski mainījusies. Ja vēl nesen runāja par pandēmijām un terorisma draudiem, tad šobrīd valdības atklāti gatavojas arī plaša mēroga militāram konfliktam.
