by Franču ģeologs un speleologs Mišels Sifrs (Michel Siffre, 1939–2024) kļuva slavens visā pasaulē ar drosmīgiem eksperimentiem, kas mainīja mūsu izpratni par cilvēka bioloģiskajiem ritmiem. Viņš bija viens no hronobioloģijas pionieriem – zinātnes, kas pēta cilvēka iekšējo pulksteni un bioloģiskos ciklus.
Dzīve bez laika izjūtas
1962.gadā Sifrs nolēma veikt unikālu eksperimentu: viņš 62 dienas pavadīja Scarasson alā Francijas Alpos, pilnībā izolēts no pulksteņa, kalendāra un saules gaismas. Zinātnieks ēda un gulēja tikai pēc savām sajūtām, bet, kad viņu izveda ārā, izrādījās, ka viņš ir kļūdījies par vairākām nedēļām – laika izjūta bija būtiski izkropļota.
Slavenākais eksperiments – 205 dienas pazemē
1972.gadā Teksasā, Midnight Cave alā, Sifrs devās vēl dziļāk savā eksperimentā. Viņš tur pavadīja 205 dienas – gandrīz sešus mēnešus, ko populārā formā bieži dēvē par “pieciem mēnešiem pazemē”.
Šajā laikā tika novērots, ka cilvēka bioloģiskais ritms ne vienmēr ir 24 stundas. Bez ārējiem orientieriem diennakts ritms varēja pāriet uz 48 stundām – ap 36 stundām nomodā un 12 stundām miegā.
Ietekme uz zinātni un kosmosa izpēti
Mišela Sifra eksperimenti kļuva par pamatu jaunai zinātnes nozarei – hronobioloģijai. Viņa atklājumi interesēja NASA, jo tie palīdzēja izprast, kā cilvēki reaģēs ilgstošās kosmosa misijās, kur trūkst dabisko diennakts orientieru.
Arī armija pētīja viņa rezultātus, lai labāk saprastu miega un atpūtas nozīmi karavīru izturībā un reakcijā.
Mantojums
Mišels Sifrs pierādīja, ka cilvēks ir ne tikai atkarīgs no ārējās pasaules ritmiem, bet arī dzīvo pēc iekšējā pulksteņa, kas dažkārt ievērojami atšķiras no tradicionālajām 24 stundām. Viņa drosmīgie eksperimenti joprojām tiek citēti un iedvesmo zinātniekus, kas pēta cilvēka prātu, miegu un izturību ekstremālos apstākļos.
