11. decembris, 2025.

Frīdrihs Nīče un patiesības šaubīgā daba – vai patiesība vispār ir svarīga?

“Nīče par to ļoti šaubījās.”

Vai patiesība ir svarīga? Vai cilvēkiem rūp, kas ir patiesi? Slavenais vācu filozofs Frīdrihs Nīče uzdeva šos pašus jautājumus jau 19. gadsimtā – un viņa atbilde nebija vienkārša. Viņš dziļi šaubījās par to, ko sabiedrība sauc par “patiesību”. Viņa idejas joprojām iedvesmo un provocē domātājus visā pasaulē.


Kas ir patiesība?

Nīče uzskatīja, ka patiesība nav kaut kas objektīvs un nemainīgs. Viņaprāt, tā ir ilūzija, kas gadsimtu laikā kļuvusi par kolektīvu vienošanos. Cilvēki vienkārši pierod pie noteiktām idejām un sāk tās uztvert kā faktus, aizmirstot, ka tās sākotnēji bija tikai tulkojumi, interpretācijas vai metaforas.

Viņš rakstīja, ka patiesība ir:

“Ilūziju kopa, par kurām mēs aizmirsām, ka tās ir ilūzijas.”


Patiesība vai ērtība?

Mūsdienu cilvēks bieži izvēlas nevis to, kas ir patiess, bet to, kas ir ērti, saprotami vai emocionāli pieņemami. Nīče to paredzēja un kritizēja. Viņš brīdināja, ka lielākā daļa sabiedrības necenšas meklēt patiesību – viņiem tās vienkārši nevajag.

Un viņš to teica nevis, lai grautu morāli, bet lai atbrīvotu domāšanu. Viņš uzskatīja, ka tikai indivīds pats var radīt savas vērtības un būt patiesībā godīgs pats pret sevi.


“Dievs ir miris” – un līdz ar to arī vecās patiesības

Šis slavenais Nīčes izteikums bieži tiek pārprasts. Viņš nebija vienkārši reliģijas pretinieks. “Dievs ir miris” nozīmē, ka sabiedrība vairs netic absolūtām, nemainīgām vērtībām. Tādējādi arī “patiesība” kļūst nestabila – tā pārvēršas par katra cilvēka interpretāciju, nevis universālu faktu.


Postmodernisma priekšvēstnesis

  1. gadsimtā Nīčes idejas kļuva par pamatu jaunai domāšanas pieejai – postmodernismam. Filozofi sāka uzdot jautājumus: Kam kalpo šī patiesība? Kurš to rada? Kādēļ mēs tai ticam? Un atbilde bieži bija – tā kalpo varai, kontrolei, masu domāšanai.

Vai patiesība vēl pastāv?

Nīče nebija pret patiesību. Viņš vienkārši aicināja to nepieņemt akli. Viņš mudināja mūs šaubīties, domāt kritiski un radīt savas vērtības. Viņaprāt, īsts cilvēks nav tas, kurš akli seko “patiesībai”, bet tas, kurš drosmīgi to pārbauda un veido pats savu ceļu.


 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *