2025. gada 8. jūnijā pasaule atkal pievērsās Gazas joslai — vienai no ilgstošākajām humanitārajām krīzēm mūsdienu vēsturē. Starptautiskajos ūdeņos tika pārtverts Apvienotās Karalistes karogoto kuģis Madleen, kas piedalījās Gaza Brīvības flotilē — starptautiskā miera un solidaritātes akcijā, kas vērsta pret Gazas blokādi. Uz klāja atradās 12 aktīvisti, tostarp pasaulslavenā klimata aktīviste Greta Tūnberga un Eiropas Parlamenta deputāte Rima Hasana no Francijas.
Mērķis: Cilvēktiesības, nevis provokācija
Flotiles organizatori uzsvēra, ka kuģa mērķis bija skaidrs un miermīlīgs: nogādāt humāno palīdzību Gazas iedzīvotājiem un pievērst uzmanību Izraēlas uzliktajai blokādei, kura ilgst jau vairāk nekā 17 gadus. Blokāde ir smagi ierobežojusi piekļuvi medicīnai, pārtikai, tīram ūdenim un būvmateriāliem — ikdienā ietekmējot vairāk nekā 2 miljonus cilvēku.
Kuģa krava bija simboliska, taču nozīmīga:
- vairāk nekā 250 kg bērnu pārtikas un zīdaiņu formulas,
- rīsi, milti, ziepes, zobu pastas un citas higiēnas preces,
- ūdens attīrīšanas ierīces vietējo kopienu vajadzībām,
- medikamenti, kruķi, ortopēdiskie palīglīdzekļi un pirmās palīdzības aprīkojums.
Kuģa sagrābšana starptautiskajos ūdeņos
Ap pulksten 18:00 pēc vietējā laika kuģim Madleen, kas atradās aptuveni 185 kilometru attālumā no Gazas, pievienojās Izraēlas jūras spēku vienības, tostarp elitas komandieri no Shayetet 13. Pēc aktīvistu teiktā, pirms uzkāpšanas uz klāja tika izmantoti droni, kas izsmidzināja nezināmu kairinošu vielu, kas radīja apgrūtinātu elpošanu un acu asarošanu.
Aktīvisti netika bruņoti un neizrādīja pretošanos, tomēr tika piespiedu kārtā aizturēti un nogādāti uz Izraēlas ostu Ašdodā, kur viņiem tika atņemtas sakaru ierīces un uz vairākām stundām liegts sazināties ar juristiem vai diplomātiem.
Izteikumi un reakcijas
Greta Tūnberga, publicējot paziņojumu caur juristiem, norādīja:
“Mūs sagrāba starptautiskajos ūdeņos, un tas ir ne tikai mūsu brīvības, bet arī starptautisko tiesību pārkāpums. Mēs bijām tur, lai palīdzētu cilvēkiem — nevis lai provocētu konfliktu.”
Izraēlas aizsardzības ministrs Joavs Galants uzstāja, ka flotiles locekļi “apzināti mēģināja pārkāpt blokādi”, un apgalvoja, ka viņiem tika demonstrēti 2023. gada 7. oktobra Hamas uzbrukumu video, “lai viņi saprastu, ko nozīmē īstas ciešanas”.
Tikmēr flotiles organizatori nosodīja šo rīcību kā starptautisko likumu pārkāpumu un brutālu iebiedēšanu. Viņi uzsvēra, ka neviens no kuģa pasažieriem nav saistīts ar radikālām grupām un ka misija tika veikta atklāti un ar starptautisku atbalstu.
Starptautiskā reakcija
Flotiles pārtveršana izraisīja plašu diplomātisko rezonansi:
- Zviedrijas, Francijas, Lielbritānijas un Spānijas valdības izteica oficiālas notis Izraēlai, pieprasot tūlītēju konsulāro piekļuvi saviem pilsoņiem.
- Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību birojs pauda bažas par iespējamu starptautisko normu pārkāpumu.
- Amnesty International, Human Rights Watch un citas organizācijas pieprasīja neatkarīgu izmeklēšanu par flotiles pārtveršanu un humānās misijas bloķēšanu.
Ko šis gadījums atklāj?
Gaza Brīvības flotile nav tikai humānās palīdzības misija. Tā ir spēcīgs simbols — apliecinājums tam, ka pilsoņi, aktīvisti un sabiedrības līderi visā pasaulē neaizver acis pret netaisnību. Šis notikums atklāj:
- Cik ierobežota ir humanitārā piekļuve Gazas joslai;
- Kā miermīlīgi aktīvisti tiek kriminalizēti;
- Un cik trauslas šobrīd ir starptautisko tiesību robežas.
Mūsu nostāja
Mēs apliecinām atbalstu visiem, kas miermīlīgi iestājas par cilvēktiesībām, brīvību un humāniem risinājumiem. Notikumi ap flotili Madleen vēlreiz atgādina, ka cilvēcība nedrīkst tikt apklusināta — ne jūrā, ne uz sauszemes, ne tiesās.
Solidaritāte nav noziegums. Humāna palīdzība nav provokācija.
🕊️ Brīvība. Cilvēktiesības. Miers. Tās nav tikai ideāli — tā ir nepieciešamība, kuras vārdā jārīkojas.