by Kas bija Gennady Krokhalev?
Gennady Pavlovich Krokhalev (1941–1998) dzimis Permas apgabalā Krievijā. Viņš absolvēja Permas Medicīnas institūtu un no 1967. gada strādāja Permas Psihiatriskajā slimnīcā. Krokhalevs bija psihiatrs, taču vienlaikus viņu aizrāva ideja, ka cilvēka domas ir ne tikai neiroķīmiski impulsi, bet arī fiziska enerģija, kas var atstāt nospiedumu materiālajā pasaulē.
Viņa dzīves mērķis kļuva centieni pierādīt, ka domas ir materiālas un fotografējamas.
Ideja par domu materialitāti
1970.gadu sākumā Krokhalevs sāka eksperimentus ar pacientiem, kuriem bija vizuālas halucinācijas. Viņš pieņēma, ka šie redzējumi nav tikai smadzeņu ilūzijas, bet gan enerģētiskas projekcijas, kas atstaro no tīklenes uz ārējo vidi.
Ja tas būtu patiess, tad ar pietiekami jutīgu fotomateriālu tos varētu fiksēt kā attēlus. Viņš teica:
“Doma ir materiāla!”
Krokhaleva maska – ierīce domu fotografēšanai
1974.gadā Krokhalevs izgudroja ierīci, kas kļuva slavena kā “Krokhaleva maska”. Tā bija parasta snorkelēšanas maska, kurā stikla vietā ievietoja fotofilmu vai īpašu fotoplāksni. Maskai pievienoja fotoaparātu un zibspuldzi.
Pacientam bija jāuzliek maska, jāsēž tumšā telpā un jākoncentrējas uz konkrētu tēlu vai halucināciju. Kamera tika iestatīta uz garu ekspozīciju, un pēc attīstīšanas filmā parādījās neskaidri silueti.
Eksperimenti ar pacientiem
Krokhalevs bieži izmantoja pacientus ar dzēruma psihozi (delīriju tremens), jo viņiem redzējumi bija spilgti un noturīgi.
Eksperimenta gaita:
- Pacientam tika parādīts kāds attēls (piemēram, sievietes portrets).
- Pēc tam viņu ievietoja tumšā telpā un lika koncentrēties uz redzēto tēlu.
- Fotofilma tika novietota 20–40 cm no acīm.
- Pacients aprakstīja, ko redz, un reizēm tas sakrita ar attīstītajā filmā redzamo.
Uz filmām parādījās dažādi tēli – cilvēka sejas, dzīvnieki, mēness, ģeometriskas figūras, pat muzikantu silueti. Šie rezultāti izraisīja lielu sensāciju.
Zinātnes un sabiedrības reakcija
- Padomju oficiālā zinātne Krokhaleva darbus nepieņēma. Tie neatbilda materiālistiskajai pasaules uztverei, kas valdīja PSRS.
- Ārzemēs viņa eksperimenti izraisīja lielu interesi – Japānā, Vācijā, Polijā, Čehoslovākijā un ASV tika publicēti raksti par viņu.
- gadā Japānā konferencē viņš prezentēja pētījumu “Photographing Mental Images”, kas kļuva pazīstams arī Rietumos.
- Par viņu tika uzņemtas vismaz 6 dokumentālās filmas, kurās parādīja eksperimentus un rezultātus.
Taču PSRS patentu birojs viņa izgudrojumus noraidīja, jo uzskatīja, ka nav pietiekama zinātniska pamatojuma.
Noslēpumi un pretrunas
Krokhalevs bija pārliecināts, ka viņa darbi pierāda domu materialitāti, taču kolēģi viņu uzskatīja par dīvainu entuziastu vai pat pseidozinātnieku.
Tomēr daudzi pacientu apraksti un iegūtie attēli lika domāt, ka viņš patiešām ir atklājis kaut ko neparastu.
Kritikas skeptiķi uzskata, ka redzamie tēli uz filmas bija nejauši gaismas efekti, ķīmiskas reakcijas vai pacienta ietekme uz eksperimenta rezultātu.
Taču līdz šodienai nav skaidra izskaidrojuma visiem gadījumiem.
Traģiskais noslēgums
- gadā Krokhalevs nodeva daļu savu materiālu Maskavas zinātniskajām iestādēm, solot finansējumu laboratorijai. Taču gan nauda, gan dokumenti pazuda.
- gada aprīlī viņš izdarīja pašnāvību.
Drīz pēc viņa nāves pazuda arī viņa personīgais arhīvs ar filmām un piezīmēm. Daudzi uzskata, ka tas tika apzināti konfiscēts vai iznīcināts.
Noslēpums, kas dzīvo tālāk
Līdz šai dienai nav neapstrīdamu pierādījumu, ka cilvēka domas iespējams nofotografēt. Tomēr Krokhaleva darbi paliek intriģējoša leģenda zinātnes vēsturē.
Viņa stāsts ir par cilvēku, kurš mēģināja pierādīt neiespējamo – ka mūsu domas un iztēle var kļūt par attēliem, kurus var redzēt arī citi.
