by Kas ir plašais naudas piedāvājums?
Ekonomikā ar jēdzienu broad money (plašais naudas piedāvājums) saprot kopējo naudas apjomu, kas pieejams ekonomikā. Tas ietver ne tikai skaidru naudu un norēķinu kontus, bet arī:
- depozītus bankās,
- ilgtermiņa noguldījumus,
- naudas tirgus instrumentus.
Šādi rādītāji ļauj novērtēt, cik daudz likvīdu vai gandrīz likvīdu līdzekļu cirkulē pasaules ekonomikā.
Vēsturiskais pieaugums
Dati rāda, ka kopš 2000. gada globālais plašais naudas piedāvājums pieaudzis no aptuveni $26 triljoniem līdz $140 triljoniem 2025. gadā, ar vidējo gada pieaugumu (CAGR) ~6,9%.
Svarīgi atskaites punkti:
- 2008. gads – Globālā finanšu krīze radīja svārstības un lēnāku naudas pieaugumu.
- 2020. gads – COVID-19 pandēmijas laikā centrālās bankas masveidā drukāja naudu, ieviešot stimulējošus pasākumus.
- 2025. gads – naudas piedāvājums sasniedzis rekordu, bet vienlaikus redzama ASV dolāra vērtības devalvācija.
Galvenie pieauguma iemesli
- Monetārās politikas pasākumi — centrālās bankas gadu gaitā pazemināja procentu likmes un īstenoja kvantitatīvo mīkstināšanu.
- Ekonomikas krīzes un stimulēšana — pēc katras krīzes (2008., 2020.) valdības un centrālās bankas palielināja likviditāti.
- Inflācija un ekonomiskā izaugsme — vairāk naudas nepieciešams, lai segtu augošās cenas un starptautisko tirdzniecību.
- Valūtu kursi — dolāra vājināšanās nozīmē, ka citu valstu nauda, pārrēķinot uz USD, palielina kopējo globālo summu.
Iespējamās sekas
Straujš globālā naudas piedāvājuma pieaugums var radīt:
- Inflācijas risku — ja preču un pakalpojumu daudzums nepieaug tikpat ātri kā naudas masa.
- Aktīvu cenu kāpumu — akcijas, nekustamais īpašums un citi aktīvi kļūst dārgāki.
- Finanšu nestabilitāti — lielāka jutība pret valūtu krīzēm un procentu likmju izmaiņām.
- Politiski ekonomiskus izaicinājumus — centrālajām bankām jāatrod līdzsvars starp ekonomikas stimulēšanu un inflācijas kontroli.
Riska scenāriji un iespējamās krīzes
Plašā naudas piedāvājuma straujš kāpums var veidot priekšnoteikumus dažādām krīzēm:
- Parādu krīze
Ja procentu likmes nākotnē pieaugs, valstīm un uzņēmumiem var kļūt grūti apkalpot lielos parādus, kas uzkrāti zemu likmju periodā. - Valūtu krīze
Dolāra devalvācija vai citu valūtu nestabilitāte var izraisīt kapitāla aizplūšanu no jaunattīstības valstīm un valūtas sabrukumu. - Inflācijas spirāle
Ja naudas daudzums turpina augt, bet preču un pakalpojumu piedāvājums stagnē, inflācija var kļūt nekontrolējama, radot sociālu spriedzi. - Banku sektora krīze
Pārmērīga likviditāte un riskanti kredīti var novest pie banku maksātnespējas, līdzīgi kā 2008. gada finanšu krīzē. - Aktīvu burbuļu sabrukums
Ja akciju, nekustamā īpašuma vai kriptovalūtu cenas tiek mākslīgi uzpūstas ar lēto naudu, burbuļa plīšana var izraisīt globālu recesiju.
Globālais plašais naudas piedāvājums, sasniedzot $140 triljonus 2025. gada jūlijā, ir nozīmīgs ekonomikas vēstures punkts. Tomēr šis pieaugums nes sev līdzi riskus: no inflācijas līdz pat potenciālām finanšu un parādu krīzēm. Lai gan lielāka naudas masa nodrošina īstermiņa stabilitāti, ilgtermiņā tā var radīt nestabilitāti un jaunu globālo krīžu viļņus.
