by Ekonomists Neils Šīrings (Capital Economics) uzsver, ka pasaule nevirzās uz pilnīgu deglobalizāciju, bet gan piedzīvo stratēģisku pārkārtošanos. Tas nozīmē, ka globālā tirdzniecība turpina pastāvēt, taču arvien vairāk sadalās divās daļās – ikdienas patēriņa preču tirgū un stratēģiski jutīgos sektoros, piemēram, tehnoloģijās, pusvadītājos un zaļajā enerģijā.
Divi galvenie bloki
Pasaulē veidojas divas ekonomiskās nometnes:
- ASV vadītais bloks – ASV, Eiropas Savienība un sabiedrotās valstis Āzijā.
- Ķīnas centriskais bloks – autoritārās valstis un resursiem bagātie partneri.
Eiropa šajā sadalījumā bieži atrodas starp abām pusēm, jo tai ir ciešas saites gan ar Vašingtonu, gan Pekinu.
Stratēģiskie sektori pret ikdienas tirdzniecību
Šī pārkārtošanās nozīmē, ka:
- Stratēģiskie sektori – tehnoloģijas, retzemju metāli, militārais aprīkojums, zaļā enerģija – tiek sadalīti starp blokiem un pakļauti stingriem ierobežojumiem.
- Ikdienas preču tirdzniecība – mēbeles, apģērbs, rotaļlietas un citas preces – turpinās bez būtiskām izmaiņām, jo valstis joprojām ir savstarpēji atkarīgas.
Kāpēc tas notiek?
- Drošības apsvērumi – bailes no tehnoloģiju zādzībām un piegādes ķēžu vājuma.
- Nacionālisms un politika – valstis arvien vairāk aizsargā savu tirgu.
- Piegādes diversifikācija – daļa rūpniecības pārceļas uz tādām valstīm kā Vjetnama, Meksika, Turcija un Polija.
Skats nākotnē līdz 2040. gadam
Šī stratēģiskā pārkārtošanās var nozīmēt, ka līdz 2040. gadam Rietumi atgūs vai stabilizēs savu daļu no pasaules IKP, kamēr Ķīna būs ievainojamāka ilgtermiņa riskiem.
Globalizācija nav beigusies – tā vienkārši maina formu. Pasaule virzās uz jaunu laikmetu, kur ikdienas preces joprojām brīvi pārvietojas, bet stratēģiski svarīgās tehnoloģijas un enerģētikas nozares sadalās starp konkurējošiem blokiem. Šī pārkārtošanās apliecina, ka nākotnes ekonomika būs daudz fragmentētāka un politiski nosacītāka nekā jebkad iepriekš.
