by Teorijas būtība
Glorija ir hipotētiska planēta, kas pēc šīs teorijas atrodas tieši pretī Zemei, aiz Saules, tajā pašā orbītā. Tās atrašanās vieta nozīmē, ka jebkurā laikā Saule ir starp mums un Gloriju, padarot šo planētu pilnībā neredzamu no Zemes.
Vēsturiskie fakti un izcelsme
- Antichthon sengrieķu filozofijā
Jau 5. gadsimtā p.m.ē. grieķu filozofs Filolajs izvirzīja ideju par “pretējo Zemi” (Antichthon), kas kustas ap centrālo “uguni” (vēl pirms heliocentriskās Saules sistēmas koncepcijas). Filolaja Antichthon bija domāta kā matemātisks un filozofisks modelis, lai izskaidrotu debesu kustības un nakts un dienas maiņu. - Pitagoriešu skolas ietekme
Pitagorieši uzskatīja, ka debess ķermeņu kustībām jābūt harmoniskām. “Pretējā Zeme” tika ieviesta, lai saglabātu “desmit” skaitu (mistiski pilnīgs skaitlis) debess ķermeņu sistēmā, pievienojot neredzamu planētu. - Viduslaiku domas
Lai gan vēlāk Antichthon ideja kļuva mazāk aktuāla, tā dažkārt parādījās viduslaiku un renesanses laikmeta kosmoloģiskajās diskusijās kā “neredzamā planēta” vai mitoloģiska pasaule. - Modernā zinātniskā fantastika
20. gadsimtā “pretējās Zemes” ideja ieguva otro elpu zinātniskajā fantastikā – to izmantoja romānos, komiksos un filmās. Piemēram, Marvel Comics pasaulē ir Counter-Earth; arī filmā “Another Earth” (2011) attēlota Zemes dvīņplanēta.
Glorijas īpašības (teorētiski)
- Izmērs un masa: Pieņemts, ka līdzīga Zemei.
- Atmosfēra: Pieļauj līdzību ar Zemes atmosfēru.
- Klimats: Teorijā pieņemts, ka iespējamas līdzīgas klimata joslas, kontinenti, okeāni.
- Gads un diennakts: Tāds pats kā uz Zemes – identiska orbīta.
Vai uz Glorijas var būt dzīvība?
- Teorija paredz, ka uz Glorijas iespējama dzīvība, pat līdzīga Zemes ekosistēmai vai pat attīstītai civilizācijai. Dažos stāstos tiek minētas alternatīvas cilvēces attīstības iespējas, “spoguļpasaules” efekts vai slepena novērošana.
Kāpēc Glorija nav novērota?
- Pastāvīgais Saules aizsegs:
No Zemes Glorija vienmēr ir aiz Saules, padarot tiešu novērošanu neiespējamu. - Gravitācijas un kosmisko aparātu dati:
Mūsdienu astronomija apgalvo, ka šāda planēta, ja tā pastāvētu, izraisītu detektējamas gravitācijas anomālijas, kas līdz šim nav konstatētas. - Kosmisko misiju dati:
Neviens kosmiskais instruments vai zonde nav uzrādījusi netiešus pierādījumus par šādas planētas eksistenci.
Teorijas nozīme kultūrā
- Mitoloģija un folklora:
Jau senos laikos dažādās tautās parādās stāsti par “neredzamām pasaulēm” vai “spoguļzemi”, kas atrodas aiz Saules vai tālās debesīs. - Zinātniskā fantastika:
Glorija un līdzīgas “pretējās planētas” kļuva populāras kā simbols nezināmajam, slepenajam un neredzamajam, kas aizrauj cilvēku iztēli.
Glorija – Zemes dvīņplanēta aiz Saules – ir sena, fascinējoša teorija, kas balstīta gan antīkajā filozofijā, gan modernā fantastikā. Zinātniski tās eksistence nav apstiprināta, bet Glorijas tēls joprojām dzīvo kultūrā un iedvesmo daudzus alternatīvos meklējumus.
