Kas bija GULAG?
GULAG (krievu: Главное управление лагерей – Galvenā nometņu pārvalde) bija Padomju Savienības koncentrācijas un piespiedu darba nometņu sistēma, kas pastāvēja no 1918. līdz 1960. gadiem. Tās pārraudzību veica NKVD (iekšējās drošības iestāde), bet vēlāk šo sistēmu integrēja arī KGB struktūrās.
Šīs nometnes bija domātas ne tikai noziedzniekiem, bet arī miljoniem politisko ieslodzīto, kuri bieži tika apcietināti bez pierādījumiem – par vārdiem, uzskatiem vai vienkārši aizdomām.
Ieslodzīšanas iemesli – pietika ar vārdiem vai klusēšanu
Padomju sistēmā cilvēkus nosūtīja uz GULAG nometnēm par:
- “Pretpadomju propagandu” vai “nodevību”
- Kritiku par valsts politiku, reliģisko pārliecību vai izcelsmi
- Piederību aizliegtām partijām vai vienkārši – personīgām atriebībām no kolēģiem, kas ziņoja NKVD
Tūkstošiem inteliģences pārstāvju, garīdznieku, zemnieku un pat bērnu tika aizvesti “nakts apciemojumos” – bez tiesas, bez informēšanas.
Nometņu dzīve – sals, bads un nāve
GULAG nometnēs valdīja neiedomājami apstākļi:
- Darbs zeltu un ogļu raktuvēs, mežizstrādē, dzelzceļu būvē
- Temperatūra bieži bija zem -40°C, bez apkures, bez siltas drēbes
- Ēdiens: šķidrs ūdens ar graudu paliekām; badā mirstība bija norma
- Slimības – tuberkuloze, dizentērija – tika uzskatītas par “vājuma pazīmi”
- Soda barakas un izolācija – pat par “nepietiekamu entuziasmu darbā”
Spīdzināšana – režīma balsts izmeklēšanā
NKVD izmeklētāji sistemātiski izmantoja spīdzināšanu, lai iegūtu atzīšanās:
- Fiziskas metodes: sišana, miega atņemšana, piekāršana, elektrošoks, saldēšana, spīdzināšana ar aukstu ūdeni, nagu raušana
- Psiholoģiskas metodes: ilga izolācija, viltus izpildījumi, draudi nogalināt ģimeni, piespiedu “pašnāvības scenāriji”
Tūkstošiem cilvēku “atzinās” neesošos noziegumos – jo pretējā gadījumā viņus spīdzināja līdz nāvei vai nosūtīja uz GULAG ar “paraugprāvu”.
Masveida represijas un upuri
- Vairāk nekā 18 miljoni cilvēku izgāja cauri GULAG sistēmai
- Vismaz 1,5 līdz 2 miljoni gāja bojā badā, sasalšanā, spīdzināšanās vai tika nošauti
- Desmitiem tūkstoši bērnu tika deportēti kopā ar vecākiem
- Slavenākās nometnes: Koljima, Vorkuta, Solovecas sala
Arhīvi un patiesības atklāšana
Pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā:
- Daļa NKVD/MGB izmeklēšanas arhīvu tika atvērta
- Tajos bija protokoli ar precīzām spīdzināšanas metodēm, arestu pavēlēm, viltotiem spriedumiem
- Daži dokumenti saturēja fotogrāfijas ar spīdzināšanas sekām
Organizācija “Memoriāls” apzināja upuru vārdus un likteņus, bet 2022. gadā tā tika aizliegta Krievijā, un arhīvu pieejamība atkal samazinājās.
Starptautiskā reakcija un vēsturiskā atbildība
- Amnesty International, Human Rights Watch un ANO Cilvēktiesību padome apstiprinājušas, ka GULAG un spīdzināšana PSRS bija noziegumi pret cilvēci
- Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākkārt atsaukusies uz padomju terora mantojumu mūsdienu Krievijā
- Daudzi vēsturnieki un pētnieki tiek vajāti par to, ka cenšas atklāt patiesību par šiem noziegumiem
Piemiņa, ko nedrīkst aizmirst
GULAG un spīdzināšanas sistēma Padomju Savienībā bija institucionalizēta terora forma, kuras mērķis bija kontrolēt sabiedrību, iznīcināt opozīciju un uzturēt bailes. Tā nav tikai vēsture – tās sekas joprojām ietekmē Krievijas sabiedrību un atmiņu kultūru.
Miljoniem upuru piemiņa ir mūsu morālais pienākums.