by Fiziķis, informācijas teorētiķis un novators dzīvības izpratnē
Hjuberts Jokijs bija amerikāņu zinātnieks, kurš ievērojami veicināja izpratni par to, kā informācija darbojas dzīvajās šūnās. Viņš uzskatāms par vienu no pirmajiem, kas pārnesa informācijas teorijas principus uz molekulāro bioloģiju – jomu, kas šodien ir pamatā ģenētikas, bioinformātikas un sintētiskās bioloģijas attīstībai.
Izglītība un karjera
Jokijs ieguva doktora grādu fizikas jomā Kalifornijas Universitātē Bērklijā 1942. gadā. Otrā pasaules kara laikā viņš tika iesaistīts Manhetenas projektā, kur strādāja kodolieroču izstrādē Roberta Openhaimera vadībā. Pēc kara viņš pievērsās teorētiskai izpētei un vēlāk kļuva par vienu no līderiem starpdisciplinārā pieejā, kas savienoja fiziku, bioloģiju un informācijas teoriju.
Informācijas teorija un dzīvība
Viens no Jokija lielākajiem ieguldījumiem bija ideja, ka DNS un olbaltumvielas nav tikai ķīmiskas struktūras, bet arī informācijas nesēji, kas darbojas līdzīgi kā ziņu sistēmas datoros vai telekomunikācijā.
Viņš uzskatīja, ka ģenētiskais kods satur strukturētu informāciju, un ka dzīvības pamatā ir sekvencētas instrukcijas, kuras nevar vienkārši rasties nejaušības rezultātā. DNS → RNS → olbaltumvielas — šī informācijas plūsma ir salīdzināma ar informatīvu procesu, kurā ir iepriekš noteikta loģika, nevis haoss.
Uzskati par dzīvības izcelsmi
Jokijs kritizēja ķīmiskās evolūcijas teoriju, kuras ietvaros dzīvība varētu būt radusies tikai no nejaušiem molekulāriem procesiem. Viņš uzsvēra, ka informācijas daudzums, kas nepieciešams dzīvības sākumam, ir pārāk liels, lai tas varētu rasties bez iepriekšējas kārtības vai struktūras.
Pēc viņa domām, dzīvības rašanās prasa strukturētu informācijas avotu, ko nevar izskaidrot ar tīri materiāliem procesiem vien.
Slavenākais darbs
- gadā Jokijs publicēja savu galveno darbu – “Information Theory and Molecular Biology”. Šajā grāmatā viņš detalizēti izskaidro, kā informācijas teorijas likumi attiecināmi uz DNS, RNS un olbaltumvielu darbību. Viņš pierādīja, ka bioloģiskās informācijas struktūras var aprēķināt un analizēt līdzīgi kā digitālos datus.
Ietekme mūsdienu zinātnē
Jokija darbi ietekmējuši vairākas jomas:
- Bioinformātika: viņa idejas kalpo kā pamats DNS sekvencēšanas un ģenētiskās informācijas apstrādei.
- Sintētiskā bioloģija: mūsdienu pētnieki, kas cenšas mākslīgi radīt dzīvību, bieži atsaucas uz Jokija konceptu par informācijas nozīmi.
- Zinātniskā filozofija: viņa uzskati par informāciju kā neatkarīgu dzīvības elementu tiek plaši apspriesti diskusijās par dzīvības pirmsākumiem.
Citāts
“Informācija nav reducējama uz enerģiju vai matēriju. Tā ir neatkarīgs dzīvības pamatelements.”
— H. P. Yockey
