by Realitātes robežu pārvērtēšana
Mūsdienu fizika un filozofija arvien biežāk uzdod jautājumu, kas agrāk šķita tikai zinātniskās fantastikas temats: vai realitāte, kuru mēs uztveram kā fizisku un stabilu, patiešām ir fundamentāla? Hologrāfiskā realitāte un simulācijas hipotēze piedāvā divus atšķirīgus, bet savstarpēji saistītus skatījumus uz Visuma struktūru. Abos gadījumos centrālā doma ir viena — realitātes pamatā var būt informācija, nevis matērija.
Hologrāfiskais princips un tā izcelsme
Hologrāfiskā realitāte sakņojas teorētiskajā fizikā. Pētot melno caurumu entropiju, fiziķi, tostarp Gerard ‘t Hooft un Leonard Susskind, secināja, ka informācijas daudzums telpā ir proporcionāls tās robežai, nevis tilpumam. Tas nozīmē, ka visa trīsdimensionālā informācija varētu būt kodēta divdimensionālā virsmā.
Šī ideja neapgalvo, ka mēs dzīvojam ilūzijā, bet gan to, ka realitātes dziļākā struktūra var būt matemātiska un informācijas balstīta.
AdS/CFT atbilstība un matemātiskais pamats
Būtisku soli šīs teorijas nostiprināšanā spēra Juan Maldacena, kurš formulēja tā saukto AdS/CFT atbilstību. Šis modelis parāda, ka gravitācijas teorija noteiktā telpā var būt matemātiski ekvivalenta kvantu lauku teorijai uz tās robežas. Tas ir viens no spēcīgākajiem argumentiem, ka Visums varētu funkcionēt kā hologrāfiska struktūra.
Simulācijas hipotēze un filozofiskais arguments
Atšķirībā no hologrāfiskā principa, simulācijas hipotēze nāk no filozofijas un tehnoloģiju loģikas. 2003. gadā Nick Bostrom formulēja argumentu, ka, ja attīstītas civilizācijas spēj radīt detalizētas virtuālās pasaules, tad pastāv iespēja, ka mēs jau atrodamies šādā simulācijā.
Bostroms piedāvāja trīs scenārijus: vai nu civilizācijas iznīcina sevi pirms šādu simulāciju radīšanas, vai arī tās neizvēlas tās radīt, vai arī mēs, visticamāk, dzīvojam simulācijā. Šis arguments balstās uz varbūtības aprēķinu, nevis fiziskiem pierādījumiem.
Kvantu mehānika un realitātes “renderēšana”
Kvantu mehānika bieži tiek minēta kā iespējams tilts starp šīm idejām. Kvantu līmenī daļiņas neatrodas noteiktā stāvoklī līdz novērošanas brīdim. Daži pētnieki to interpretē kā norādi, ka realitāte tiek “aprēķināta” vai “aktivizēta” tikai novērošanas brīdī.
Tāpat pastāv fundamentāli ierobežojumi — gaismas ātrums un Plancka mērogs — kas dažiem atgādina sistēmas tehniskos parametrus. Tomēr šīs interpretācijas joprojām ir spekulatīvas.
Zinātniskais skatījums un kritika
Lielākā daļa fiziķu uzskata hologrāfisko principu par nopietnu teorētiskās fizikas virzienu ar spēcīgu matemātisku pamatu. Savukārt simulācijas hipotēze tiek vērtēta kā filozofiska un interesanta, bet šobrīd nepārbaudāma ideja.
Neviena no šīm teorijām nav empīriski apstiprināta. Zinātniskā metode prasa eksperimentālus pierādījumus, un pagaidām tādi nav iegūti.
Informācija kā realitātes pamats
Gan hologrāfiskā realitāte, gan simulācijas hipotēze liek domāt, ka Visuma pamatā var būt informācija. Ja tas tā ir, tad mūsu izpratne par matēriju, telpu un laiku ir tikai virspusējs apraksts dziļākai struktūrai.
Pat ja šīs teorijas paliks nepierādītas, tās paplašina mūsu domāšanas robežas un atgādina, ka jautājums par realitātes patieso dabu joprojām ir atvērts.
