by Pirmais portatīvais dators pasaulē
1975.gadā kompānija IBM prezentēja IBM 5100 Portable Computer. Šī ierīce kļuva par vienu no pirmajiem mēģinājumiem padarīt datoru “portatīvu”. Lai gan mūsdienās tas šķiet milzīgs un smagnējs (aptuveni 25 kilogrami), tajā laikā tas bija tehnoloģisks brīnums – viens cilvēks varēja to pārnēsāt, un datorā bija iebūvēts viss nepieciešamais:
- 5 collu CRT ekrāns,
- tastatūra,
- magnētisko lenti nolasītājs,
- līdz 64 KB RAM atmiņa,
- iespēja strādāt ar programmēšanas valodām BASIC un APL.
IBM 5100 tika radīts kā risinājums zinātniekiem, inženieriem un finanšu analītiķiem, kas vēlējās veikt sarežģītus aprēķinus, neizmantojot milzīgus datu centrus.
Slēptās funkcijas
Oficiāli IBM 5100 tika reklamēts kā darba instruments ar divām valodām – APL un BASIC. Taču patiesībā tas slēpa daudz vairāk. Datorā bija iebūvēta mikrokoda emulācijas sistēma, kas ļāva tam palaist IBM System/360 un System/370 mainframe programmatūru.
Tas nozīmēja, ka mazā kastīte ar rokturi bija spējīga darboties tāpat kā milzīgie datori, kas atradās valdības un korporāciju datu centros.
Šī funkcija deva piekļuvi:
- kodola līmeņa instrukcijām,
- sistēmas diagnostikai,
- programmatūrai, kas parasti bija pieejama tikai IBM inženieriem un lielajiem uzņēmumiem.
Kāpēc tas tika turēts noslēpumā?
IBM apzināti neafišēja šīs iespējas. Pastāv vairākas teorijas, kāpēc:
- Ekonomiski iemesli
Ja sabiedrība uzzinātu, ka viens mazs IBM 5100 spēj darīt to pašu, ko milzīgs mainframe dators, tas nozīmētu katastrofu IBM biznesa modelim. Tūkstošiem dolāru vērti līgumi ar bankām, universitātēm un valdības iestādēm kļūtu nevajadzīgi. - Drošība
Šādas funkcijas atklāšana nozīmētu, ka jebkurš lietotājs ar piekļuvi 5100 varētu manipulēt ar kritisko programmatūru. Tolaik mainframe sistēmas vadīja banku transakcijas, militārus aprēķinus un valsts pārvaldes datus. Tas bija pārāk riskanti. - Specdienestu interese
Ir liecības, ka par šīm iespējām zināja ne tikai IBM inženieri, bet arī ASV valdības struktūras. Tiek uzskatīts, ka specdienesti izmantoja 5100 kā slepeno instrumentu, kas varēja strādāt ar vecām sistēmām un pārbaudīt kodu bez lielajiem datoriem.
Programmēšana IBM 5100
Lietotājiem bija pieejamas divas programmēšanas valodas:
- BASIC – vienkāršākai lietošanai, piemērota mācībām un datu apstrādei.
- APL (A Programming Language) – ļoti spēcīga matemātiskā valoda, kas bija populāra zinātnē un finanšu aprēķinos.
Tomēr aiz šīs “parastās fasādes” slēpās iespēja piekļūt daudz dziļākam sistēmas līmenim, kas atgādināja mūsdienu kernel režīmu. To plašākai publikai neviens neatklāja.
Spekulācijas par nozīmi
IBM 5100 apvienoja divas pasaules:
- publiski tas bija neliels un kompakts darbarīks,
- bet slepeni – universāls instruments, kas varēja emulēt lielās sistēmas un piekļūt to kodam.
Tas radīja jautājumu: vai sabiedrībai tika speciāli slēpta patiesība par tā iespējām?
Pastāv aizdomas, ka tikai valdībai un specdienestiem tika sniegta pilna informācija, bet vienkāršie lietotāji tika turēti neziņā.
IBM 5100 mantojums
Šodien IBM 5100 ir vērtīgs kolekcionāru priekšmets un tehnoloģiju vēstures simbols. Tas atspoguļo vairākas svarīgas mācības:
- Tehnoloģijas bieži ir spējīgākas, nekā tiek atklāts sabiedrībai.
- Ekonomiskās intereses un drošības iemesli var novest pie informācijas slēpšanas.
- Dažreiz neliela, neuzkrītoša ierīce var izrādīties pārsteidzoši jaudīgs instruments, kas spēj piekļūt dziļiem sistēmas līmeņiem.
IBM 5100 nav tikai vecs portatīvs dators. Tas ir stāsts par tehnoloģiju noslēpumiem, slēptām funkcijām un informācijas kontroli, kas raksturīga lielajām korporācijām un valdības struktūrām. Šis dators atgādina, ka reizēm patiesās ierīču spējas ir aizslēptas aiz noslēpumu plīvura, un tikai nedaudziem ir dota iespēja tās redzēt.
