by Laika posmā no 6. līdz 9. maijam 2025. gadā Indijas un Pakistānas attiecības piedzīvojušas bīstamu eskalāciju, izraisot bažas par iespējamu plašāku militāru konfliktu starp divām kodolvalstīm.
Terorakts kā katalizators
Konflikta uzliesmojums sākās pēc 22. aprīļa terorakta Indijas pārvaldītajā Kašmirā, kurā tika nogalināti 26 tūristi. Indija par notikušo apsūdzēja Pakistānas atbalstītās grupas, kā rezultātā 7. maijā tika uzsākta militāra operācija “Sindoor”.
Indijas militārā operācija
Indijas gaisa spēki veica triecienus deviņos mērķos Pakistānas teritorijā, tostarp Bahavalpurā un Muridkē. Šajās vietās atradās teroristu grupējumu “Jaish-e-Mohammed” un “Lashkar-e-Taiba” infrastruktūra. Indija paziņoja, ka triecienos nogalināti vismaz 100 kaujinieki.
Pakistānas atbilde
Pakistāna reaģēja, notriecot vairākus Indijas dronus un apgalvojot, ka gājuši bojā vismaz 31 civiliedzīvotājs. Arī Lahoras un Rāvalpindi apkārtnē tika reģistrēti uzbrukumi, kas vēl vairāk saasināja situāciju. Tika paaugstināts militārais gatavības līmenis visā valstī.
Dronu un raķešu apmaiņa
Abas valstis apmainījās ar vairākiem desmitiem dronu un raķešu uzbrukumu. Indija ziņoja par uzbrukumiem militāriem objektiem Džammu, Udampurā un Amritsarā, savukārt Pakistāna apgalvoja, ka pārtvērusi un iznīcinājusi vairākus Izraēlas ražojuma HAROP dronus.
Civiliedzīvotāju ciešanas
Apšaudes gar Kontroles līniju Kašmirā prasīja civiliedzīvotāju dzīvības abās robežas pusēs. Indijā tika ziņots par vismaz 17 bojāgājušajiem un desmitiem ievainoto. Pakistānā – 31 bojāgājušais un daudzi ievainotie.
Kodolkara draudi
Pakistānas aizsardzības ministrs publiski brīdināja par iespējamu “tiešu kodolkara risku”, ja netiks panākta deeskalācija. Šis paziņojums izraisīja starptautiskas bažas un investoru satraukumu.
Starptautiskā reakcija
Apvienoto Nāciju Organizācija, ASV un ES aicināja uz mieru. Persijas līča valstis, tostarp Saūda Arābija un Irāna, izteikušas vēlmi būt par starpniekiem miera sarunās.
Kas gaidāms nākamajās dienās?
Eksperti brīdina, ka nākamās dienas būs izšķirošas. Pastāv augsts risks, ka militārie triecieni un apšaudes turpināsies. Bez starptautiskas iejaukšanās konflikts var pāraugt daudz nopietnākā krīzē ar globālām sekām.
