by 2025. gada 20. jūnijā Irānas ārlietu ministrs paziņoja, ka valsts kategoriski atsakās no jebkādām kodolieroču programmas sarunām ar ASV vai Eiropu, kamēr Izraēla turpina militāros uzbrukumus pret Irānas teritoriju.
Kāpēc Irāna atsakās no sarunām?
- Nav sarunu, kamēr notiek karš: Irāna uzsver, ka nekādas diplomātiskas sarunas nav iespējamas, kamēr valstī notiek uzbrukumi, īpaši vērsti pret kodolobjektiem un stratēģiskām militārajām bāzēm.
- Izraēlas uzbrukumi: No 13. jūnija Izraēla regulāri veic gaisa un raķešu triecienus Irānā, iznīcinot vairākus kodolpētniecības centrus un militārus mērķus.
- Atbildes trieciens: Irāna atbild ar raķešu un dronu uzbrukumiem Izraēlas pilsētām, tostarp Bēršebai, Telavivai un Haifai, izraisot upurus abās valstīs.
Starptautiskā reakcija
- ASV un Eiropas diplomātiskais spiediens: ASV prezidents paziņojis, ka tuvāko divu nedēļu laikā izlems par tālākajām darbībām, bet Eiropas Savienība un ANO aicina abas puses uz atturību un atgriešanos pie diplomātijas.
- ANO un IAEA brīdinājumi: ANO ģenerālsekretārs aicina nekavējoties pārtraukt karadarbību, bet Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra brīdina par bīstamību kodolobjektiem konflikta zonā.
- Krievija un Ķīna uzsver, ka konflikts jāatrisina diplomātiskā ceļā, brīdinot par risku reģiona drošībai.
Situācijas attīstība
- Upuri: Līdz šim bojāgājušo skaits pārsniedz 600 Irānā un vairāk nekā 20 Izraēlā, simtiem cilvēku ievainoti.
- Kodolsarunu “iesaldēšana”: Irānas amatpersonas uzsver – nekādu runu par bagātinātā urāna apjoma samazināšanu vai starptautiskām inspekcijām, kamēr valstī notiek militāri uzbrukumi.
- Eiropas diplomātija: Francija, Vācija un Lielbritānija cenšas organizēt starpniecības sarunas Ženēvā, taču Irānas pozīcija šobrīd ir kategoriska.
Šī situācija skaidri parāda, cik trausls ir miers Tuvajos Austrumos un cik viegli jebkādas sarunas var apstāties, ja sākas bruņots konflikts. Pašlaik nav cerību uz ātru kodolsarunu atsākšanu, kamēr nenorims karadarbība starp Izraēlu un Irānu.
