Vienošanās Maskavā
Irānas Atomenerģētikas organizācijas vadītājs Mohammad Eslami ieradies Maskavā, lai parakstītu jaunas vienošanās ar Krieviju. Saskaņā ar plānu tiks uzbūvēti astoņi kodolreaktori, tostarp papildu reaktori Bushehrā, kur jau darbojas pirmais Irānas kodolreaktors.
Mērķis ir līdz 2040. gadam sasniegt 20 GW kodolenerģijas jaudu, nodrošinot valsts elektroenerģijas pieprasījumu un samazinot atkarību no fosilajiem resursiem.
Starptautiskais konteksts
Vienošanās notiek laikā, kad ANO un Rietumu valstis apsver sankciju atjaunošanu pret Irānu, bažījoties par iespējamu saistību nepildīšanu no 2015. gada kodolvienošanās (JCPOA).
- Eiropas valstis pieprasa lielāku pārskatāmību un IAEA inspektoru piekļuvi Irānas kodolobjektiem.
- Irāna uzsver, ka programma paredzēta tikai miermīlīgiem mērķiem – elektroenerģijas ražošanai un ekonomikas attīstībai.
Iespējamās sekas
- Enerģētikas ieguvumi: projekts varētu risināt Irānas elektroenerģijas deficītu un uzlabot ekonomisko stabilitāti, īpaši karstajos mēnešos, kad patēriņš strauji pieaug.
- Diplomātiska spriedze: Rietumu valstis bažījas, ka Krievijas sadarbība ar Irānu var vājināt sankciju režīmu un palielināt risku, ka tehnoloģijas tiks izmantotas arī militārām vajadzībām.
- Reģionālā drošība: šis solis var pastiprināt Tuvajos Austrumos spriedzi, īpaši ņemot vērā Izraēlas un Saūda Arābijas stingro nostāju pret Irānas kodolprogrammu.