by Ekonomikas vēsturē ir cilvēki, kurus pasaule atzīst tikai vēlāk. Viņi tiek saukti par trakajiem, muļķiem vai sapņotājiem, līdz beidzot laiks pierāda, ka viņu idejas bija ģeniālas. Viens no šādiem cilvēkiem bija John C. Bogle (1929–2019) – Vanguard Group dibinātājs, indeksu fondu tēvs un cilvēks, kurš izmainīja investīciju pasauli uz visiem laikiem.
No pieticīga sākuma līdz finanšu revolūcijai
Bogle dzimis Ņūdžersijā, laikā, kad ASV piedzīvoja Lielo depresiju. Viņa ģimene cīnījās ar nabadzību, taču tas viņu nesalauza – tieši grūtības norūdīja viņa raksturu. Viņš studēja Prinstonas universitātē, kur bakalaura darbs par ieguldījumu fondu struktūru kļuva par pamatu viņa dzīves idejai: investēšana nedrīkst būt tikai bagāto privilēģija, tā jākļūst pieejama visiem.
Pēc studijām viņš nonāca Wellington Management Company, kur guva pieredzi tradicionālo fondu pārvaldīšanā. Tomēr Bogle redzēja arī sistēmas netaisnību: augstas komisijas, akcionāru peļņa uz investoru rēķina un pārvaldnieku alkatība. Viņš jau tolaik saprata – šī sistēma nav veidota cilvēkiem, bet Volstrītas elitei.
“Muļķība”, kas kļuva par pasaules nākotni
1975.gadā Bogle dibināja The Vanguard Group – uzņēmumu, kas piederēja nevis investoriem, bet pašiem fondiem un līdz ar to ieguldītājiem. Tas nozīmēja, ka nebija ārējo akcionāru, kam jāmaksā peļņa. Viss tika darīts investoru labā.
Bet viņa vislielākā ideja bija indeksu fonds – instruments, kas vienkārši seko tirgus indeksam, piemēram, S&P 500, tā vietā, lai mēģinātu pārspēt tirgu.
Kad viņš 1976. gadā palaida pirmo indeksu fondu (First Index Investment Trust), Volstrīta viņu izsmēja. Profesionālie investori sauca to par “Bogle’s Folly” (“Bogle muļķību”).
Viņam teica:
- “Cilvēki nekad negribēs samierināties ar viduvējību!”
- “Tu nekad nekonkurēsi ar profesionālajiem pārvaldniekiem!”
Tomēr Bogle atbildēja ar pārliecību: ilgtermiņā indeksi pārspēs lielāko daļu fondu, jo izmaksas būs zemākas un tirgus pats sevi uzvarēs.
Sākotnējā neveiksme
Pirmie gadi nebija viegli. Pirmajā indeksu fondā tika ieguldīti tikai apmēram 11 miljoni dolāru (daudz mazāk nekā cerēts). Kritiķi smējās, ka tas pierāda neveiksmi. Bet Bogle nenolaida rokas. Viņš turpināja atkārtot savu filozofiju:
“Stay the course” – paliec pie sava plāna.
Viņa ticība bija nesatricināma. Un laiks pierādīja viņam taisnību.
Triumfs un vēlā atzinība
1980. un 1990. gados kļuva skaidrs, ka indeksu fondi ilgtermiņā uzvar. Statistika bija nepielūdzama: vairāk nekā 80% profesionālo fondu pārvaldnieku nespēja pārspēt tirgus indeksu 10 gadu periodā. Bogle bija paredzējis šo realitāti jau gadu desmitiem iepriekš.
Šodien indeksu fondi ir kļuvuši par pasaules finanšu pamatu.
- Vanguard Group pārvalda vairāk nekā 7 triljonus dolāru aktīvu.
- Pasīvā investēšana veido vairāk nekā pusi no ASV fondu tirgus.
- Miljoniem cilvēku visā pasaulē investē ar zemām komisijām, tieši pateicoties Bogle redzējumam.
Ekonomiskā un zinātniskā nozīme
John C. Bogle devums ekonomikas zinātnei un investīciju filozofijai:
- Komisiju revolūcija — viņš pierādīja, ka investoriem svarīgākais ir izmaksu samazināšana.
- Pasīvās investēšanas teorija — viņa pieeja kļuva par akadēmisku pamatu modernajai finanšu zinātnei.
- Investoru aizsardzība — Vanguard struktūra pasargāja investorus no Volstrītas interešu konfliktiem.
- Disciplīna un pacietība — viņš popularizēja filozofiju “ilgtermiņa mierīgā ceļā” pret spekulācijām.
Ģēnijs, kuru neatzina
John C. Bogle stāsts ir spilgts piemērs tam, kā ģēniji bieži vien tiek ignorēti vai izsmieti, līdz viņu idejas izmaina pasauli. Viņa darbs ir salīdzināms ar zinātniekiem, kurus savā laikā nesaprata, bet kuru atklājumi kļuva par civilizācijas pamatu.
Šodien Bogle tiek pieminēts līdzās tādiem finanšu gigantiem kā Vorens Bafets, taču viņš pats palika pieticīgs un allaž atkārtoja:
“Investēšana nav par to, kā ātri kļūt bagātam. Tā ir par pacietību, disciplīnu un uzticību nākotnei.”
Mantojums
John C. Bogle nomira 2019. gadā 89 gadu vecumā. Viņa radītā filozofija dzīvo katrā indeksu fondā, katrā pensiju portfelī un katra vienkārša investora maciņā. Viņš padarīja investīcijas par demokrātisku tiesību, nevis bagāto rotaļlietu.
Viņa dzīve pierāda vienu: īstie ģēniji bieži vien netiek atzīti sākumā. Tikai laiks viņus paceļ līdz leģendas statusam.
