by Cilvēks dzīvo pārliecībā, ka domā patstāvīgi un pieņem lēmumus, balstoties uz loģiku un pieredzi. Tomēr mūsdienu psiholoģija un neirozinātne rāda, ka lielākā daļa informācijas vispirms nonāk zemapziņā, kur tā tiek apstrādāta bez apzinātas kontroles. Zemapziņa neuzdod jautājumus un neanalizē, vai informācija ir patiesa. Tā uztver formas, simbolus, ciparus, ritmus un atkārtojumus, un tieši šie elementi veido cilvēka iekšējo realitāti.
Zemapziņa kā informācijas krātuve
Zemapziņa darbojas nepārtraukti un reģistrē visu, ar ko cilvēks saskaras. Tā neatšķir svarīgu no nesvarīga, patiesu no nepatiesa. Ja informācija tiek atkārtota, zemapziņa to saglabā kā modeli. Šie modeļi vēlāk ietekmē emocijas, reakcijas un izvēles, radot sajūtu, ka cilvēks rīkojas brīvi, lai gan patiesībā seko jau iepriekš izveidotām struktūrām.
Cipari kā strukturēta valoda
Cipari zemapziņai nav tikai skaitīšanas rīks. Tie darbojas kā strukturēta valoda, kas rada noteiktu sajūtu un kārtību. Atkārtoti cipari rada pazīstamības efektu, kas nomierina un vienlaikus nostiprina uztveri. Zemapziņa uztver ciparus kā signālus, kas norāda uz nozīmi, ciklu vai svarīgumu, pat ja cilvēks apzināti nespēj izskaidrot, kāpēc konkrēts skaitlis piesaista uzmanību.
Simboli kā tiešs ceļš uz zemapziņu
Simboli iedarbojas tieši uz zemapziņu, jo tie apej loģisko prātu. Forma, krāsa un proporcija tiek uztverta acumirklī, pirms prāts paspēj izveidot secinājumu. Tieši tāpēc simboli tiek izmantoti reliģijā, politikā, reklāmā un masu kultūrā. Zemapziņa simbolu pieņem kā realitātes daļu, nevis kā interpretāciju, un šī pieņemšana notiek automātiski.
Atkārtojuma psiholoģiskais efekts
Atkārtojums ir galvenais mehānisms, ar kura palīdzību idejas tiek nostiprinātas. Zemapziņa darbojas pēc principa, ka bieži redzētais kļūst pazīstams, bet pazīstamais šķiet drošs un pareizs. Pat ja sākotnēji ideja izraisa pretestību, atkārtojums to pakāpeniski normalizē. Laika gaitā pretestība pazūd, un ideja tiek uztverta kā pašsaprotama.
Emociju loma programmēšanā
Informācija, kas ir saistīta ar emocijām, tiek saglabāta daudz dziļāk nekā neitrāla informācija. Bailes, cerība, vainas sajūta vai piederības sajūta darbojas kā pastiprinātāji. Ja cipars vai simbols tiek saistīts ar emociju, zemapziņa to integrē īpaši ātri. Šādā veidā tiek radītas asociācijas, kas vēlāk automātiski iedarbina noteiktas reakcijas.
Ideju implantēšana ikdienā
Zemapziņas programmēšana nenotiek ar atklātu piespiešanu. Tā notiek ikdienas saskarē ar informāciju, atkārtojot vienus un tos pašus vēstījumus dažādos kontekstos. Cilvēks tos redz, dzird un izjūt, līdz ideja kļūst par fonu, uz kura balstās domāšana. Šajā brīdī cilvēks ir pārliecināts, ka ideja pieder viņam pašam.
Kāpēc prāts nespēj sevi aizsargāt
Loģiskais prāts tiek iesaistīts tikai pēc tam, kad zemapziņa jau ir pieņēmusi informāciju. Prāts bieži vien tikai racionalizē to, kas jau ir noticis iekšēji. Tāpēc arguments un fakti bieži nespēj mainīt pārliecības, kuras ir dziļi iesakņojušās zemapziņā.
Apzinātība kā pretsvars
Apzinātība ir vienīgais mehānisms, kas ļauj pārtraukt automātisku programmēšanu. Kad cilvēks sāk vērot savas reakcijas un pamanīt atkārtojumus informācijas vidē, viņš atgūst distanci starp sevi un ievietotajām idejām. Iekšējais klusums rada telpu, kurā zemapziņa netiek nepārtraukti barota ar ārējiem signāliem.
Cipari un simboli nav nejaušas detaļas. Tie ir spēcīgi informācijas nesēji, kas veido cilvēka uztveri, domāšanu un izvēles. Saprotot šo procesu, cilvēks var sākt atšķirt savas patiesās domas no tām, kas radušās ārējas ietekmes rezultātā. Apzināta attieksme pret informāciju ir viens no svarīgākajiem soļiem ceļā uz iekšējo brīvību.
