by Cilvēka organisms nav atdalāms no psihes un nervu sistēmas. Zemapziņa nepārtraukti ietekmē ķermeni caur hormoniem muskuļu spriedzi elpošanu un iekšējo sajūtu fonu. Ja zemapziņa ilgstoši uztver apdraudējumu organisms sāk funkcionēt citā režīmā.
Slimības stāvoklis ne vienmēr sākas ar baktēriju vai vīrusu. Daudzos gadījumos tas sākas ar iekšēju signālu ka kaut kas nav droši. Šis signāls var rasties no informācijas vides emocijām vai sociālās ietekmes.
Zemapziņa kā bioloģisks regulators
Zemapziņa regulē automātiskus procesus elpošanu sirdsdarbību gremošanu imūnās reakcijas un muskuļu tonusu. Tā darbojas nepārtraukti arī tad kad cilvēks par to nedomā.
Zemapziņa nespēj atšķirt reālu apdraudējumu no iedomāta. Ja informācija tiek uztverta kā bīstama ķermenis reaģē tā it kā briesmas būtu patiesas. Šī īpašība agrāk palīdzēja izdzīvot bet mūsdienās tā var kļūt par veselības problēmu.
Slimības idejas veidošanās zemapziņā
Slimības stāvoklis sāk veidoties brīdī kad cilvēks pieņem domu ka viņa ķermenis ir vājš vai apdraudēts. Šī doma var parādīties pakāpeniski un nepamanāmi.
Ja cilvēks atkārtoti dzird ka noteiktas sajūtas nozīmē slimību zemapziņa sāk saistīt šīs sajūtas ar briesmām. Ar laiku pietiek ar nelielu diskomfortu lai aktivizētos stresa reakcija. Ideja kļūst par iekšēju programmu.
Uzmanības fokusēšana uz ķermeņa sajūtām
Ķermenis pastāvīgi rada signālus. Normālā stāvoklī tie netiek apzināti. Taču ja uzmanība tiek vērsta uz ķermeni šie signāli kļūst pastiprināti.
Zemapziņa sāk interpretēt neitrālas sajūtas kā draudus. Sirds puksts tiek uztverts kā traucējums. Elpas maiņa kā problēma. Nogurums kā slimības pazīme. Tādējādi veidojas sajūtu ķēde kas pati sevi uztur.
Bailes un nervu sistēmas pārslodze
Bez baiļu sajūtas slimības stāvoklis neiesakņojas. Bailes aktivizē stresa reakciju un pārslogo nervu sistēmu. Muskuļi paliek saspringti elpošana kļūst sekla un domas atkārtojas.
Ilgstošā režīmā organisms patērē vairāk enerģijas un mazāk atjaunojas. Parādās hronisks nogurums miega traucējumi koncentrēšanās problēmas un emocionāls izsīkums.
Kāpēc cilvēki bieži saslimst
Daudzi cilvēki atkārtoti saslimst nevis tāpēc ka organisms būtu vājš bet tāpēc ka zemapziņa ilgstoši darbojas apdraudējuma režīmā. Ķermenis nesaņem signālu ka ir droši atjaunoties.
Pat neliels stress šādā stāvoklī var izraisīt simptomus. Slimības atkārtojas jo iekšējais mehānisms nav mainīts.
Nepareizi zemapziņas signāli organismam
Ja zemapziņa pastāvīgi sūta signālus par briesmām ķermenis reaģē ar aizsardzību. Muskuļi ir saspringti gremošana palēninās imunitāte zaudē līdzsvaru.
Organisms visu laiku atrodas gatavībā cīņai vai bēgšanai. Šis režīms nav paredzēts ilgstošai dzīvei.
Iekšējais konflikts un simptomi
Bieži apziņa un zemapziņa atrodas konfliktā. Cilvēks domā ka viss ir kārtībā bet iekšēji jūt spriedzi bailes vai nedrošību.
Šis konflikts rada pastāvīgu slodzi nervu sistēmai. Tas izpaužas kā galvassāpes kuņģa traucējumi sirds ritma problēmas ādas reakcijas un hronisks nogurums. Simptomi mainās bet cēlonis paliek.
Zemapziņa un imunitāte
Imūnā sistēma ir cieši saistīta ar nervu sistēmu. Ja nervu sistēma ilgstoši ir saspringta imunitāte nespēj pilnvērtīgi darboties.
Tādēļ cilvēks biežāk saslimst ar vīrusiem iekaisumiem un ilgstošām veselības problēmām. Nevis tāpēc ka imunitāte ir slikta bet tāpēc ka tā netiek atbalstīta ar iekšēju mieru.
Slimība kā signāls
Šādos gadījumos slimība nav sods un nav nejaušība. Tā ir signāls ka zemapziņa ir pārslogota un ķermenis prasa izmaiņas.
Ja cilvēks ignorē šo signālu simptomi var kļūt spēcīgāki lai piespiestu apstāties un mainīt iekšējo stāvokli.
Zemapziņa nav ienaidnieks. Tā vienkārši reaģē uz signāliem ko saņem. Ja šie signāli balstīti uz bailēm organisms pielāgojas izdzīvošanai nevis veselībai.
Kad zemapziņa saņem signālu ka vide ir droša ķermenis atgriežas līdzsvarā un sāk atjaunoties. Veselība sākas ne tikai ķermenī bet arī iekšējā drošības sajūtā.
