by 1973. gada 27. aprīlī divi sensoro spēju pētnieki – Ingo Swann un Harold Sherman – piedalījās unikālā eksperimentā, ko vadīja Stanforda Pētniecības institūta zinātnieki Hal Puthoff un Russell Targ. Eksperiments tika nosaukts par “An Experimental Psychic Probe of the Planet Jupiter” un kļuva par vienu no slavenākajiem stāstiem par attālināto uztveri (remote viewing).
Dokumenti :
https://www.cia.gov/readingroom/document/nsa-rdp96x00790r000100040010-3
Kā norisinājās eksperiments?
Swann un Sherman, atrodoties uz Zemes, neatkarīgi viens no otra mēģināja “psihiski apmeklēt” planētu Jupiteru. Viņu uzdevums bija aprakstīt redzēto – atmosfēru, virsmas iezīmes un jebkādus objektus planētas apkārtnē. Viss process tika dokumentēts, un pēc tam salīdzināja abu pierakstus. Tajā laikā Pioneer 10 kosmiskais kuģis atradās ceļā uz Jupiteru, tāpēc zinātnieki cerēja iegūt salīdzināmus datus.
Ko viņi aprakstīja?
Abi pētnieki savos pierakstos minēja:
- milzīgas vētru un mākoņu sistēmas,
- spēcīgu magnētisko lauku un enerģētisku aktivitāti,
- neparastas daļiņu un gaismas joslas ap planētu, kas atgādināja gredzenus,
- nezināmas vielas un daļiņas Jupitera atmosfērā.
Īpaši pārsteidzoši bija pieminētie gredzeni ap Jupiteru – laikā, kad oficiālā zinātne neko tādu nebija atklājusi.
Vēlākie atklājumi
- 1979. gadā NASA kosmiskais kuģis Voyager 1 atklāja, ka Jupiteram patiešām ir plāni gredzeni.
- Tas radīja lielu rezonansi, jo Swann un Sherman par tiem runāja sešus gadus pirms zinātniskā apstiprinājuma.
- Arī apraksti par magnētisko lauku un daļiņu plūsmām daļēji sakrita ar vēlākajiem NASA datiem.
Skepticisms un atbalsts
- Atbalstītāji šo gadījumu uzskata par vienu no spēcīgākajiem pierādījumiem cilvēka prāta spējām uztvert realitāti ārpus klasiskās maņu uztveres.
- Skeptiķi uzsver, ka šāda tipa “pareģojumi” var būt nejaušība, simboliska interpretācija vai vēlāk “pieskaņota” informācija, tādēļ tos nevar uzskatīt par zinātniski pierādītu faktu.
Eksperiments “Psihiskais Jupitera pētījums” ir palicis kā intriģējošs piemērs tam, kā cilvēka apziņa tiek pētīta ārpus tradicionālās zinātnes rāmjiem. Lai arī diskusijas par tā ticamību turpinās, fakts, ka jau 1973. gadā tika aprakstīti Jupitera gredzeni, padara šo notikumu par vienu no noslēpumainākajiem stāstiem par attālināto uztveri.
