by BIS tika dibināta 1930. gadā, tās galvenā mītne ir Bāzelē, Šveicē. Oficiāli tās mērķis – veicināt starptautisko sadarbību starp centrālajām bankām, kalpot kā “banka bankām”, veikt norēķinus un palīdzēt ar finanšu stabilitātes uzturēšanu pasaulē.
Taču konspirāciju teorijās BIS bieži attēlo kā slepenu “pasaules valdību” finanšu jomā.
Vēsturiskie aspekti un piemēri, kas veicina teorijas
1. Otrā pasaules kara laiks
- BIS tika kritizēta par sadarbību ar nacistisko Vāciju.
Ir dokumentēti fakti, ka BIS caur Šveices bankām pārvietoja nacistu zeltu, kurš bija nozagts no Centrāleiropas bankām un arī ebreju īpašumiem. Daži apgalvo, ka banka palīdzēja Vācijai uzturēt ekonomiku kara laikā, vienlaikus sadarbojoties arī ar Sabiedrotajiem. - Pēc kara bankas statusu vēlējās likvidēt, bet galu galā BIS turpināja eksistēt – šis fakts bieži tiek izmantots teorijās par “īsto varu aiz kulisēm”.
2. Slepenība un imunitāte
- BIS ir unikāla statuss – tās telpas Šveicē ir ārpus Šveices likuma (kā vēstniecība), darbinieki un dokumenti ir imūni pret izmeklēšanu.
Tas tiek interpretēts kā “nekontrolēta vara”, “globāla banku mafija”.
3. Loma globālajās krīzēs
- Sazvērestības teorētiķi apgalvo, ka caur BIS notiek koordinēta finanšu krīžu radīšana, lai valstis padarītu parādniekus atkarīgus no starptautiskajiem aizdevumiem (caur SVF un Pasaules Banku).
- Bankas lēmumus neietekmē parastie vēlētāji, valdības vai demokrātiskas institūcijas, bet gan tikai neliela, noslēpumaina elite.
4. Sanāksmes un pārvaldība
- BIS regulāri rīko slēgtas centrālo banku vadītāju tikšanās, kas nav publiskas.
Šīs sanāksmes, pēc sazvērestības piekritēju domām, nosaka globālo ekonomikas virzību (procentu likmes, valūtas kursus, krīzes).
Argumenti, kas bieži minēti teorijās
- BIS statuss:
Tiesības veikt jebkādas finanšu transakcijas bez uzraudzības, tiesu nesodāmība, telpu neaizskaramība. - Īpašnieki:
BIS pieder pasaules lielāko centrālo banku akcionāriem (ASV, Vācijas, Anglijas, Francijas u.c. centrālās bankas), kas paši par sevi ir slēgti un sabiedrībai netransparenti. - Pasaules “parādu verdzība”:
Caurskatāmības trūkums ļauj izmantot globālo parādu sistēmu kā “verdzības” rīku – valstis tiek iegrūstas parādos, ko nevar atdot. - “Globālā elite”:
Saskaņā ar teorijām, caur BIS tiek īstenota slepena bagātnieku ģimeņu (Rothschild, Rockefeller, Warburg u.c.) vara, kas kontrolē visas lielākās bankas un finanses. - No sabiedrības paslēptie lēmumi:
Visi galvenie lēmumi (piem., kā reaģēt uz krīzēm, noteikt procentu likmes) tiek pieņemti slēgtās durvīs, bez demokrātiskas kontroles.
BIS reālā ietekme (ar piemēriem)
- BIS izstrādā un vada globālos Basel I, II, III banku kapitāla noteikumus – tie būtiski ietekmē, cik bankas drīkst aizdot, kāda ir finanšu stabilitāte utt.
- Bankas pārziņā ir Starptautisko norēķinu sistēma – ik dienu caur BIS tiek pārskaitīti triljoni dolāru, eiro, jēnu utt.
- Tā ir centrālo banku konsultante, nosaka daudzus ekonomikas “spēles noteikumus”, kam seko gan ASV, gan ES, gan Ķīnas, Japānas utt. centrālās bankas.
Piemēri, kāpēc BIS rada aizdomas:
- Nevienā pasaules medijā netiek plaši analizēta BIS loma – parasti runā par SVF vai Pasaules Banku, bet BIS piemin ļoti reti.
- Sanāksmes ir pilnīgi slēgtas sabiedrībai un pat valdībām.
- Pasaules finanšu krīžu laikā (2008. gads, 2020. gads) – liela daļa lēmumu par krīzes risinājumiem notika tieši BIS vai pēc tās norādēm.
- BIS izveidoja SWIFT – starptautisko norēķinu tīklu, ko tagad izmanto banku blokādēm (piem., pret Krieviju). Šis fakts tiek izmantots teorijās par “pasaules finanšu kontroles rīku”.
Konspirācijas būtība:
BIS tiek attēlota kā “neredzamā pasaules banka”, kas pārvalda visas finanses un pieņem stratēģiskos lēmumus ārpus demokrātiskas kontroles. Teoriju pamatā ir fakti par BIS slepenību, imunitāti, vēsturiskām aizdomīgām darbībām un ietekmi uz visām centrālajām bankām.
