by Bilderberga klubs jeb Bilderberg Group ir neformāla, bet ārkārtīgi ietekmīga starptautiska sanāksme, kurā kopš 1954. gada ik gadu tiekas pasaules ietekmīgākie cilvēki – politiķi, miljardieri, ģenerāļi, banku vadītāji un tehnoloģiju milži. Sanāksmes notiek aiz slēgtām durvīm, bez mediju klātbūtnes, bez publiskiem paziņojumiem un bez iespējas sabiedrībai pārbaudīt, kas tiek lemts.
Vēsture: No Eiropas atjaunošanas līdz globālai plānošanai
Bilderberga klubs tika dibināts 1954. gadā, un tā pirmā tikšanās notika viesnīcā “Hotel de Bilderberg” Nīderlandē. Sākotnējais mērķis bija veicināt dialogu starp Eiropas un ASV līderiem pēc Otrā pasaules kara, lai novērstu komunisma izplatību un saskaņotu transatlantisko politiku.
Taču gadu gaitā tas pārvērtās par privātu augstākā līmeņa domnīcu, kurā tiek apspriesti:
- Globālās ekonomikas attīstības virzieni
- Politiskās alianšu pārmaiņas
- Tehnoloģiju un mākslīgā intelekta nākotne
- Enerģētikas kontrole
- Demogrāfija un migrācijas pārvaldība
Dalībnieki: Kas tiek ielūgts?
Bilderberga klubā nevar iekļūt jebkurš. Dalība ir tikai pēc personīga uzaicinājuma, un sarakstu veido organizatoru komiteja. Ik gadus piedalās aptuveni 120–130 cilvēki no 20–25 valstīm.
Tajos ietilpst:
- Valstu līderi, prezidenti, premjeri
- Centrālo banku vadītāji (ECB, FED, Pasaules Banka)
- Transnacionālo uzņēmumu vadītāji (Google, Microsoft, Pfizer, BP, Goldman Sachs, Amazon u.c.)
- NATO un militārie ģenerāļi
- Izraudzīti akadēmiķi, žurnālisti un tehnokrāti
Slepenība un klusums
Bilderberga tikšanās darbojas pēc Chatham House noteikumiem: dalībnieki drīkst izmantot gūto informāciju, bet nedrīkst atklāt runātāju identitāti. Tas ļauj runāt brīvi — bet tieši šī slepenība rada aizdomas un spekulācijas.
Netiek sagatavotas preses relīzes, neviens nevar ierakstīt diskusijas, un sabiedrība nezina, kas tika piedāvāts vai nolēmts. Pat augsta ranga politiķi, atgriežoties no sanāksmes, atsakās komentēt, kas tur notika.
Par ko runā?
Lai gan oficiāla darba kārtība tiek publicēta ar vispārīgām tēmām, reālās diskusijas ir daudz specifiskākas. Dažas no biežāk apspriestajām tēmām:
- Kodolieroču izplatība un militārā stratēģija
- Mākslīgā intelekta regulēšana
- Globālais sasilums un CO₂ emisiju politika
- Pasaules veselības krīzes (piemēram, Covid-19)
- Migrācija un sabiedrības depopulācija
- Digitālā valūta un banku nākotne
- Informācijas kontrole un cenzūra
Vai šis ir pasaules valdības aizsegs?
Kritiķi, žurnālisti un konspirāciju teorētiķi gadiem ilgi norāda uz Bilderberga kluba līdzību ar “ēnu valdību”. Vairāki politiķi pēc dalības klubā kļuvuši par valstu līderiem, piemēram:
- Bils Klintons – ASV prezidents (Bilderberga dalībnieks 1991. gadā)
- Emanuels Makrons – Francijas prezidents
- Ursula fon der Leiena – Eiropas Komisijas vadītāja
- Mario Monti, Romano Prodi, Angela Merkele – arī bijuši dalībnieki
Vai šeit tiek izraudzīti nākamie līderi? Daudzi uzskata, ka jā.
Bilderbergs un nākotnes kontrole
Jaunākajās sanāksmēs uzmanības centrā ir bijusi:
- AI attīstība un tā izmantošana drošības sektorā
- Digitālais ID un sabiedrības uzraudzība
- Cīņa pret “dezinformāciju” jeb vārda brīvības ierobežošana
Bilderberga klubs tiek uzskatīts par vietu, kur tiek sinhronizēti globālās varas virzieni: tehnoloģiju, militārā, finanšu un politiskajā līmenī.
Bilderberga klubs ir globāla elites struktūra bez vēlēšanām, bez pārskatatbildības, bet ar milzīgu ietekmi.
Tā nav teorija – tā ir realitāte. Kad vienā telpā slepeni sanāk centrālo banku vadītāji, NATO ģenerāļi, tehnoloģiju giganti un politiķi, rodas jautājums:
Vai pasaule tiek pārvaldīta nevis parlamentos, bet aiz slēgtām durvīm?
