by Pazemes pilsēta, kas neatbilst cilvēka domāšanai
Kaymakli pazemes pilsēta Kapadokijā šajā skatījumā netiek uzlūkota kā cilvēku būvēts patvērums, bet gan kā daudz senākas, necilvēcīgas civilizācijas infrastruktūra, kuru cilvēki vēlāk tikai pārņēma un pielāgoja. Šī alternatīvās vēstures teorija pieņem, ka Kaymakli sākotnēji radīja insektīdiem līdzīga saprātīga rase, kurai pazeme bija nevis bēgšanas vieta, bet dabiskā dzīves vide. Tieši šis pieņēmums ļauj citādi izskaidrot pilsētas formu, mērogu un loģiku.
Insektīdu civilizācija kā pazemes būvētāji
Saskaņā ar šo teoriju, Kaymakli izveidoja kolektīva, kolonijai līdzīga rase, kuras sabiedriskā struktūra līdzinājās skudru vai termītu sistēmām. Individuālais komforts nebija svarīgs, galvenais bija kolonijas funkcionēšana kopumā. Šādai rasei nebija nepieciešamas plašas telpas vai dekoratīva arhitektūra, jo visa vide tika veidota praktiska un bioloģiska mērķa dēļ.
Pazemes pilsēta šajā skatījumā nav pilsēta cilvēka izpratnē, bet gan dzīvs organisms, kur katra eja un telpa pilda noteiktu funkciju.
Arhitektūra, kas nav paredzēta cilvēkam
Kaymakli ejas daudzviet ir pārāk šauras un ar pārāk zemu griestu augstumu, lai tās būtu komfortablas ilgstošai cilvēku dzīvošanai. Cilvēks šajās ejās ir spiests saliekties, rāpot vai pārvietoties lēni, kamēr insektīdu tipa būtnei šāds telpu mērogs būtu dabisks. Telpu izkārtojums neliecina par ģimenēm vai individuālām dzīvesvietām, bet gan par funkcionālām zonām, kas kalpo kolonijas vajadzībām.
Šāda arhitektūra vairāk atgādina bioloģisku struktūru, nevis sociālu apmetni.
Ventilācijas sistēma kā kolonijas elpošana
Īpaši sarežģītā ventilācijas šahtu sistēma šajā teorijā tiek uzskatīta par vienu no spēcīgākajiem argumentiem. Šahtas nav tikai gaisa padevei, bet darbojas kā visa pazemes kompleksa elpošanas mehānisms, kas regulē skābekļa plūsmu, mitrumu un temperatūru visos līmeņos.
Cilvēkiem šāda sistēma šķiet pārmērīga, taču insektīdu fizioloģijai stabila un nemainīga vide būtu bijusi eksistenciāli svarīga. Pazeme šajā skatījumā tika uzturēta kā kontrolēta ekosistēma.
Akmens vārti kā robeža starp divām pasaulēm
Masīvie akmens disku vārti, kas spēj pilnībā bloķēt ejas, šajā teorijā netiek interpretēti kā aizsardzība pret iebrucējiem cilvēku izpratnē. Tie kalpoja kā hermētiska barjera starp pazemes un virszemes vidi. Virszemes gaisma, temperatūras svārstības un atmosfēra insektīdu rasei varēja būt bioloģiski kaitīga, tāpēc kolonija tika izolēta.
Vārti šajā skatījumā bija nevis kara instruments, bet dzīvības saglabāšanas mehānisms.
Insektīdu civilizācijas izzušana
Šī teorija pieļauj, ka insektīdu civilizācija nepazuda pēkšņi, bet gan pakāpeniski izzuda vai atkāpās klimata izmaiņu, resursu trūkuma vai bioloģisku faktoru dēļ. Pazemes pilsēta palika tukša, taču strukturāli stabila. Tās dizains bija tik noturīgs, ka saglabājās gadu tūkstošiem bez būtiskām izmaiņām.
Kaymakli kļuva par pamestu infrastruktūru, nevis iznīcinātu pilsētu.
Cilvēki kā sekundārie iemītnieki
Saskaņā ar šo stāstījumu, cilvēki ienāca Kaymakli daudz vēlāk, kad insektīdu civilizācijas vairs nebija. Cilvēki:
paplašināja ejas,
pielāgoja telpas,
ieviesa reliģiskos elementus,
izmantoja pilsētu kā patvērumu.
Tas izskaidro, kāpēc Kaymakli satur gan cilvēkiem raksturīgus slāņus, gan struktūras, kas šķiet svešas cilvēka domāšanai.
Kāpēc šī teorija pastāv
Šī alternatīvā teorija pastāv, jo Kaymakli:
neizskatās projektēta cilvēkam no nulles,
ir pārāk sarežģīta vienkāršam patvērumam,
atgādina koloniju, nevis pilsētu,
nav pilnībā izskaidrota ar oficiālajiem modeļiem.
Nezināmais rada interpretācijas, un šī ir viena no visradikālākajām.
Šajā alternatīvajā skatījumā Kaymakli nav cilvēces sasniegums, bet gan liecība par senāku, necilvēcīgu inteliģenci, kas pazemi izmantoja kā savu galveno dzīves vidi. Cilvēki šeit ienāca tikai vēlāk, pārveidojot seno struktūru savām vajadzībām.
Ja šī teorija nav patiesa, tā tomēr izgaismo būtisku faktu — Kaymakli joprojām nav pilnībā izprasta.
