Tirdzniecības spriedze atkal pieaug
ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka no 1. novembra uz Ķīnas precēm tiks piemērots papildu 100 % muitas tarifs. Šis solis ir atbilde uz Ķīnas ierobežojumiem retzemju elementu eksportam, kas tiek izmantoti tehnoloģiju un militārajā rūpniecībā.
Ķīna reaģēja stingri — Tirdzniecības ministrija paziņoja, ka “negrib tirdzniecības kara, bet nebaidās no tā”. Pekina apsūdzēja Vašingtonu “divkāršos standartos” un brīdināja, ka ASV rīcība apdraud pasaules ekonomisko stabilitāti.
Tramps aicina Ķīnu “būt mazāk konfrontējošai”
Tramps, uzstājoties preses konferencē, sacīja, ka ASV nevēlas kaitēt Ķīnai, bet “palīdzēt tai izlabot sistēmas kļūdas”. Tajā pašā laikā viņš piebilda, ka Amerika aizstāvēs savu tehnoloģisko un ekonomisko drošību, ja Ķīna turpinās “negodīgu praksi”.
ASV viceprezidents JD Vance uzsvēra, ka Ķīnas kontrole pār kritiskajām piegādes ķēdēm ir “nacionāla drošības krīze”. Viņš norādīja, ka ASV ir gatava sarunām, ja Pekina “izrādīs sapratni un cieņu pret noteikumiem”.
Ķīna brīdina par pretreakciju
Pekina paziņoja, ka “īsā laikā veiks atbilstošus pasākumus”, ja Tramps turpinās eskalāciju. Ķīna arī ieviesusi jaunas ostu nodevas ASV kuģiem, atbildot uz amerikāņu sankcijām un importa ierobežojumiem.
Ķīnas ārlietu pārstāvis uzsvēra:
“Mēs aizstāvēsim savas likumīgās tiesības un intereses. ASV nevarēs diktēt noteikumus pasaules tirgū.”
Starptautiskās sekas
Eksperti brīdina, ka šis konflikts var traucēt piegādes ķēdes tehnoloģiju un elektroauto sektoros, kur retzemju elementi ir kritiski. Tāpat APEC samits, kur bija plānota Trampa un Si Dzjiņpina tikšanās, tagad ir apdraudēts.
ASV tirgi jau reaģējuši ar kritumu, un investori baidās no jaunā tirdzniecības kara atkārtošanās, līdzīgi kā 2018.–2019. gadā.