by Lielākā parāde Ķīnas vēsturē
Pekinā, Tiananmeņas laukumā, norisinājās līdz šim vērienīgākā Ķīnas militārā parāde, kas iezīmēja 80 gadus kopš Japānas sakāves Otrajā pasaules karā. Pasākumā piedalījās vairāk nekā 12 000 karavīru un simtiem militārās tehnikas vienību.
Īpaši simboliska bija Vladimira Putina un Kima Čenuna ierašanās, kas parādīja arvien ciešāku Ķīnas, Krievijas un Ziemeļkorejas aliansi. Rietumu līderi pasākumu lielākoties boikotēja.
Xi Jinping brīdinājums
Ķīnas prezidents savā uzrunā paziņoja, ka pasaule atrodas izvēles priekšā:
“Dialogs vai konfrontācija, miers vai karš.”
Šis vēstījums bija skaidrs signāls, ka Ķīna sevi pozicionē kā vienu no galvenajiem globālajiem spēlētājiem, kas vēlas ietekmēt starptautisko drošības sistēmu.
Galvenie jaunumi no parādes
- Kodoltriāde (zeme–jūra–gaiss): Pirmoreiz publiski rādīta pilnā apjomā, tostarp DF-5C ar 20 000 km darbības rādiusu.
- Hiperskaņas ieroči: Jaunas raķetes, kas paredzētas pretinieku aizsardzības apiešanai.
- Droni un robotika: Bezpilota lidaparāti, zemūdens droni un pat bruņoti “suņveidīgi” roboti.
- Lāzeru sistēmas: Moderni gaisa aizsardzības un elektroniskās cīņas līdzekļi.
- Tanki un aviācija: Jaunais Type-100 kaujas tanks un paraugdemonstrējumi ar J-20 un J-35 iznīcinātājiem, kā arī H-6 bumbvedējiem.
Globālā nozīme
Šī parāde bija ne tikai militārās varas demonstrācija, bet arī politisks vēstījums:
- Ķīna skaidri signalizē, ka spēj izaicināt ASV dominanci Indo–Klusā okeāna reģionā.
- Putina un Kima klātbūtne pastiprina iespaidu par jaunu stratēģisko trijstūri pret Rietumiem.
- Eksperti atgādina, ka daļa prezentēto sistēmu varētu vēl nebūt pilnībā kaujas gatavas, taču psiholoģiskais efekts tika panākts.
Ķīnas parāde parādīja ne tikai tehnoloģiskos jaunumus, bet arī geopolitisko pārbīdi. Pekina apliecina, ka vēlas būt ne tikai reģionāls, bet arī globāls spēks. Pasaule, kā uzsvēra Xi, stāv starp mieru un karu – un Ķīna nevēlas palikt malā.
