by Atklājums, kas pārsteidza pasauli
1918.gadā dziļi Wilkes-Barre ogļu raktuvēs (Pensilvānijā, ASV) kalnrači atrada kaut ko neparastu — milzīgu koka celmu, kas bija pārvērties akmenī un ieslēgts ogļu slānī. Šis atradums tika aprakstīts vietējos arhīvos kā viens no dīvainākajiem gadījumiem tajā laikā.
Raktuvju darbinieki ap to fotografējās, un attēls kļuva slavens: celms izskatījās gluži kā dzīvs koks, tikai izveidots no akmens. Zinātnieki secināja, ka tas pieder Karbona periodam, kas ilga no 359 līdz 299 miljoniem gadu.
Kad Pensilvānija bija tropu dārzs
Miljoniem gadu atpakaļ šī teritorija bija karsts un mitrs purvains mežs, kur auga gigantiski augi – likopodijas, kalamīti un papardes. Kad šie augi krita purvos, tie nesapuva, bet tika aprakti zem dūņu un smilšu slāņiem, kur laika gaitā organiskā viela pārvērtās par ogli.
Dažkārt daļa koksnes netika pilnībā pārveidota, bet mineralizējās – tā radās petrificētie koki, kas šodien stāsta par planētas senāko dzīvi.
Kā koks pārvēršas akmenī
Šo procesu sauc par petrifikāciju. Gruntsūdeņi, bagāti ar silīciju un dzelzs oksīdiem, lēnām iesūcas koksnē un aizvieto katru šūnu ar minerāliem.
Rezultātā koka struktūra paliek neskarta, bet materiāls kļūst ciets kā akmens. Šādi koki var saglabāties miljoniem gadu, un to krāsa un forma atkarīga no minerālu sastāva.
Pensilvānijā atrastais celms kļuva par dzīvu fosiliju, kas savieno mūs ar laiku, kad Zeme bija milzu tropisks dārzs.
Atraduma nozīme zinātnei
Šis atklājums palīdzēja zinātniekiem saprast, kā veidojas ogles un kādi bija senie meži pirms dinozauriem.
Petrificētais celms ir kā loga rāmis uz pagātni, kas rāda, kā daba spēj saglabāt savus noslēpumus akmens iekšienē.
Turklāt tas ir arī simbolisks atgādinājums — viss dzīvais reiz kļūst par Zemes daļu, bet atstāj nospiedumu, kas var pastāvēt miljoniem gadu.
Zeme – dzīvs arhīvs
Šis “koks, kas izaicināja laiku” nav brīnums, bet Zemes dabiskā atmiņa. Tas pierāda, ka mūsu planēta glabā stāstus no laikmeta, kad cilvēku vēl nebija, un katra akmens drupa satur gabaliņu dzīves no aizvēstures.
Zem mūsu kājām atrodas klusas liecības par pagātni, kas gaida, lai mēs tās atklātu.
