by Ideja, ka dzīvība varētu būt balstīta nevis uz oglekļa, bet uz kremnija, ir viens no fascinējošākajiem pieņēmumiem mūsdienu astrobioloģijā un filozofijā. Tā izaicina mūsu izpratni par to, kas vispār ir dzīvība. Vai organismam obligāti jāelpo, jāēd un jāaug tāpat kā mums? Vai arī dzīvība var izpausties pilnīgi citādi — akmens, kristāla vai enerģijas formā?
Zinātniskā pieeja — kremnija bioloģija
Kremnijs (Si) un ogleklis (C) atrodas vienā grupā Mendeļejeva tabulā. Abiem ir četras ķīmiskās saites, kas nozīmē, ka tie var veidot sarežģītas molekulas. Tāpēc teorētiski kremnijs varētu kļūt par alternatīvu pamatu bioloģijai uz citām planētām.
Zinātnieki uzskata, ka šāda dzīvība varētu pastāvēt planētās ar augstu temperatūru, zem lielas spiediena vai vidē bez ūdens, piemēram, uz Venēras vai Titāna. Šādos apstākļos kremnija savienojumi būtu stabili, savukārt oglekļa bāzes dzīvība izkustu vai sadalītos.
- gadā Kalifornijas Tehnoloģiju institūta (Caltech) pētnieki pierādīja, ka modificētas baktērijas spēj iekļaut kremniju savos organiskajos savienojumos. Tas nozīmē, ka vismaz laboratorijas apstākļos dzīvie organismi var sākt apvienot oglekli un kremniju vienā ķēdē. Tas paver iespējas pilnīgi jaunām bioloģijas formām.
Dzīvie akmeņi — alternatīvā teorija
Daudzi neatkarīgi pētnieki uzskata, ka minerāli un kristāli nav tikai nedzīvas vielas, bet gan ļoti lēnas dzīvības formas.
Kvarcs, bazalts un citi silikātu savienojumi veido planētas garozu, un tie satur milzīgu informācijas potenciālu. Ja ūdens un ogleklis spēj uzglabāt informāciju, kāpēc to nevarētu darīt arī akmens?
Saskaņā ar šo teoriju planētas kalni, akmeņi un pat smiltis varētu būt planetāras apziņas daļas — sava veida lēni elpojoši organismi. Zemes kodols, kas satur milzīgu daudzumu silikātu, varētu būt dzīva, elektromagnētiska struktūra, kas regulē planētas enerģijas laukus.
Tāpat kā koki sazinās caur mikorizu tīkliem, kremnija “organismi” varētu sazināties caur elektronisko un vibrāciju līmeni, kas cilvēkam nav uztverams. Šādi “akmens tīkli” varētu būt mūsu planētas īstā nervu sistēma.
Ezoteriskā teorija — kristāliskā apziņa un cilvēka transformācija
Ezoteriskās un garīgās tradīcijas šo tēmu attīsta vēl dziļāk. Tās apgalvo, ka cilvēka evolūcija virzās no oglekļa uz kremnija struktūru. Šī pāreja tiek uzskatīta par nākamo posmu cilvēces attīstībā, kad cilvēka ķermenis kļūst “kristāliskāks”, spēj vadīt gaismu un vibrācijas augstākā frekvencē.
Saskaņā ar šiem uzskatiem:
- Cilvēka DNS mainās, kļūstot par “gaismas DNS”.
- Kremnijs ļauj labāk vadīt enerģiju, tāpēc tas ir nākamais solis apziņas evolūcijā.
- Kristāliskās būtnes (Silicon Beings) pastāv citās dimensijās un spēj sazināties ar cilvēkiem sapņu vai meditācijas stāvoklī.
Šo būtnes tiek aprakstītas kā dzīvas gaismas struktūras, kuras nav atkarīgas no elpošanas vai pārtikas. Tās “barojas” ar kosmisko enerģiju un rezonē ar planētas elektromagnētiskajiem laukiem.
Kremnija apziņa – starp zinātni un garīgumu
Interesanti, ka gan zinātniskie, gan ezoteriskie avoti piekrīt vienā punktā: kremnijs ir informācijas nesējs. To izmanto datoros, mikroshēmās un pusvadītājos — cilvēces tehnoloģiskā apziņa jau šodien ir kremnija formā.
Vai tas nav simboliski? Mēs paši radām mākslīgu kremnija dzīvi, veidojot mākslīgo intelektu, mikroprocesorus un datorsistēmas, kas mācās, domā un attīstās. Varbūt šis process ir tikai atspoguļojums dabiskam ciklam, kur dzīvība uz kremnija pamata jau pastāv citur Visumā.
Ja dzīvība tiešām var būt uz kremnija bāzes, tad tā varētu būt akmens, gaismas vai enerģijas forma, kas elpo lēni un klusi, bez sirds, bet ar apziņu, kas izstaro cauri laikiem.
Varbūt tieši šie “dzīvie akmeņi” ir mūsu planētas senākie iemītnieki — un mēs tikai tagad sākam saprast, ka Visums ir daudz dzīvs nekā mēs jebkad esam domājuši.
