by 2025. gada 25. maijā Krievija īstenoja vienu no visintensīvākajiem uzbrukumiem Ukrainai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Naktī tika palaisti vismaz 367 gaisa ieroči, tostarp ap 298 bezpilota lidaparāti (droni) un 69 raķetes, kas vienlaikus skāra vairāk nekā 30 apdzīvotu vietu visā valstī.
Postījumi un upuri
Ukrainas oficiālās amatpersonas apstiprinājušas vismaz 12 bojāgājušos, tostarp trīs bērnus, un vairāk nekā 70 ievainoto. Lielākie postījumi reģistrēti Kijivā, kur trāpīts studentu kopmītnei, kā arī pilsētas piepilsētā Markhalivkā, kur vairākas mājas tika pilnībā iznīcinātas.
Uzbrukumi skāra arī tādas teritorijas kā Žitomiras, Hmeļnickas, Čerņihivas, Sumu, Odesas, Dņipro, Harkivas, Poltavas un Mikolajivas apgabali. Kopumā bojātas vai iznīcinātas vairāk nekā 80 ēkas, izcēlušies 20 ugunsgrēki, ko dzēsa desmitiem ugunsdzēsēju vienību.
Ukrainas prezidenta reakcija
Prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka šie uzbrukumi ir “mērķtiecīga terora kampaņa pret civiliedzīvotājiem”, un atkārtoti aicināja Rietumvalstis – īpaši ASV un ES – pastiprināt sankcijas pret Krieviju un paātrināt pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi Ukrainai.
“Kamēr pasaule klusē, Putins jūtas droši turpināt savu noziegumu politiku,” paziņoja Zelenskis.
Starptautiskā reakcija
- Eiropas Savienība paziņojusi par sankcijām pret 200 kuģiem, kas iesaistīti Krievijas naftas eksportā.
- NATO valstis, tostarp Polija, ir pacēlušas savas gaisa spēku vienības augstākā kaujas gatavībā.
- ASV vēl nav izteikušas oficiālu paziņojumu par šī uzbrukuma seku izvērtēšanu.
Notikumi notiek uz diplomātiskā fona
Neskatoties uz uzbrukumiem, Krievija un Ukraina apmainījās ar 303 karagūstekņiem katrā pusē. Tā ir daļa no plašāka 1000 pret 1000 ieslodzīto apmaiņas vienošanās, kas panākta Stambulā. Tomēr miermīlīgas sarunas joprojām ir apstājušās – Krievija noraidījusi ierosināto 30 dienu pamieru, ko piedāvāja ASV.
Krievijas masīvais uzbrukums šajā nedēļas nogalē ir skaidrs signāls: karš turpinās ar jaunu spēku, un Ukrainas civiliedzīvotāji atkal ir tiešā apdraudējumā. Rietumvalstu rīcība – vai tās trūkums – noteiks, vai šī situācija tiks apturēta, vai arī tā turpinās eskalēties ar vēl traģiskākām sekām.
