by 2026. gada sākumā starptautiskajā politikā un drošības telpā pieaug spriedze ap Krievijai piesaistītajiem naftas tankeriem un tā saukto “ēnu floti”. Ar šo terminu apzīmē kuģu tīklu, kas tiek izmantots, lai apietu Rietumu sankcijas pret Krievijas naftas eksportu, mainot kuģu nosaukumus, karogus, īpašniekus un maršrutus. Rietumvalstis pastiprina kontroli jūrā, savukārt Krievija brīdina par iespējamām nopietnām sekām.
ASV sagrābj Krievijas tankerim līdzīgu kuģi Atlantijā
Viens no skaļākajiem notikumiem ir ASV veikta Krievijai piesaistīta naftas tankera sagrābšana Atlantijas okeānā. Kuģis bija saistīts ar sankcionētām naftas piegādēm un tiek uzskatīts par daļu no “ēnu flotes” infrastruktūras. Krievijas Ārlietu ministrija šo rīcību asi nosodīja, nosaucot to par starptautisko jūras tiesību pārkāpumu un brīdinot, ka šādi soļi var novest pie militāras eskalācijas jūrā.
Maskava paziņoja, ka pēc diplomātiska pieprasījuma divi Krievijas apkalpes locekļi tika atbrīvoti, tomēr pati kuģa aizturēšana joprojām tiek uzskatīta par nopietnu provokāciju.
“Ēnu flotes” kustība Eiropas ūdeņos
Vienlaikus Eiropas jūras satiksmē pieaug satraukums par tā dēvēto “zombiju tankeru” kustību. Tie ir veci kuģi ar neskaidru īpašnieku struktūru, bieži reģistrēti zem tā sauktajiem “ērtības karogiem”, kuri sistemātiski maina identitāti, izslēdz automātiskās identifikācijas sistēmas un izvairās no ostu kontroles.
Vairāki šādi tankeri nesen tika fiksēti šķērsojam Lamanša šaurumu, kas radīja bažas Apvienotajā Karalistē un citās Eiropas valstīs par jūras drošību, vides riskiem un sankciju apiešanas efektivitāti.
Uzbrukums tankerim pie Turcijas krastiem
Papildu spriedzi izraisīja incidents Melnajā jūrā pie Turcijas piekrastes, kur tika bojāts tankerim līdzīgs kuģis, kas bija saistīts ar Krievijas naftas transportēšanas maršrutiem. Pēc trieciena kuģis lūdza palīdzību un nonāca Turcijas dienestu uzraudzībā. Notikušais vēl vairāk pastiprināja bažas par to, ka jūras telpa kļūst par jaunu konflikta zonu starp lielvarām.
Kāpēc “ēnu flote” kļūst par globālu problēmu
“Ēnu flote” nav tikai Krievijas problēma. Līdzīgas metodes izmanto arī citas valstis, kurām piemērotas sankcijas. Tomēr Krievijas gadījumā šī sistēma ir kļuvusi īpaši plaša, jo naftas eksports ir kritiski svarīgs valsts budžetam. Tas nozīmē, ka Rietumu mēģinājumi bloķēt šos maršrutus tieši ietekmē Krievijas ekonomiku un kara finansēšanas iespējas.
Vienlaikus pieaug riski videi, jo daudzi “ēnu flotes” kuģi ir tehniski nolietoti un apdrošināti caur apšaubāmām shēmām. Avārijas gadījumā zaudējumi var būt milzīgi, bet atbildīgo atrast būtu ārkārtīgi grūti.
Jaunākie notikumi rāda, ka cīņa ap Krievijas naftas eksportu ir pārgājusi no diplomātijas un sankciju līmeņa uz fizisku klātbūtni jūrā. Tankeru sagrābšana, uzbrukumi un pastiprināta kontrole liecina, ka konflikts kļūst daudz tiešāks un riskantāks. Tas palielina iespēju nejaušiem incidentiem, kas var ātri pāraugt plašākā krīzē starp lielvarām.
