by Naktī uz 6. jūniju Krievija uzsāka vienu no lielākajiem gaisa uzbrukumiem Ukrainai kopš pilna mēroga kara sākuma. Uzbrukumā izmantoti vairāk nekā 400 droni un 44 raķetes, kas mērķētas uz galvaspilsētu Kijivu un vairākām citām Ukrainas pilsētām, tostarp Ļvivu, Ternopiļu un Lucku.
Sekas:
- Vismaz četri bojāgājušie, tostarp trīs glābēji Kijivā.
- Apmēram 50 ievainotie, daudzi smagā stāvoklī.
- Smagi bojāta kritiskā infrastruktūra – traucēta metro un vilcienu kustība, nodarīti postījumi dzīvojamām ēkām un energoapgādes objektiem.
Kremļa skaidrojums:
Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka uzbrukums bijis atbildes reakcija uz Ukrainas dronu uzbrukumiem Krievijas aviobāzēm, kuru laikā esot iznīcināta daļa Krievijas stratēģiskās bumbvedēju flotes.
Ukrainas reakcija:
Prezidents Volodimirs Zelenskis asi nosodīja uzbrukumu, nosaucot to par “apzinātu teroru pret civiliedzīvotājiem”. Viņš atkārtoti aicināja ASV un Eiropas sabiedrotos pastiprināt spiedienu uz Krieviju, brīdinot, ka vilcināšanās ir pielīdzināma līdzdalībai agresijā.
Starptautiskā reakcija:
- Vācijas armijas vadība paziņojusi, ka Eiropa ir gatava atbalstīt Ukrainu arī bez ASV palīdzības.
- ASV prezidents Donalds Tramps, pēc sarunas ar Vladimiru Putinu, komentēja konfliktu kā “strīdēšanos”, paužot pesimismu par ātru atrisinājumu.
Turpmākās sekas:
Lai gan iepriekšējās sarunas starp abām pusēm rezultējušās vienīgi apmaiņā ar karagūstekņiem un bojāgājušo ķermeņiem, šis eskalācijas vilnis būtiski samazina iespējas uz mierīgu risinājumu tuvākajā laikā.
