13. decembris, 2025.

Krievijas vērienīgais dronu un raķešu uzbrukums rietumukrainai: kas notika?

2025. gada 12. jūlijā Krievijas armija veica vienu no lielākajiem raķešu un dronu uzbrukumiem Ukrainas rietumiem kopš kara sākuma. Lielākie triecieni bija vērsti uz Ļvivas un Čerņivcu apgabaliem, kas iepriekš tika uzskatīti par salīdzinoši drošiem reģioniem.

Kas tika uzbrukts?

  • Krievijas spēki naktī palaida vairāk nekā 500 dronu un vismaz 25 raķetes uz dažādām Ukrainas pilsētām – īpaši smagi cieta Ļviva, Čerņivci, kā arī Lutskas un Harkivas reģioni.
  • Tika trāpīts dzīvojamām mājām, veikaliem, tiesas ēkai, universitātei, auto un daudziem uzņēmumiem.
  • Uzbrukumos bojā gāja vismaz divi civiliedzīvotāji (26 gadus veca sieviete un 43 gadus vecs vīrietis Čerņivcos), vairāk nekā 20 cilvēki guva ievainojumus, tostarp bērni.
  • Lielākie postījumi: iznīcinātas un nopietni bojātas vairākas dzīvojamās mājas, izcēlās ugunsgrēki, desmitiem uzņēmumu zaudēja īpašumu.

Ukrainas atbilde un aizsardzība

  • Ukrainas gaisa spēki notrieca vairāk nekā 300 dronus un gandrīz visas raķetes, bet simtiem dronu tika traucēti ar radioelektroniskajiem līdzekļiem.
  • Polija, bažījoties par iespējamu robežas pārkāpšanu, izsauca iznīcinātājus, lai sargātu savu gaisa telpu.
  • Neskatoties uz labu aizsardzību, Krievija turpina palielināt dronu ražošanu – Ukraina brīdina, ka drīzumā varētu būt pat 1000 uzbrukuma dronu diennaktī.

Starptautiskā reakcija

  • Prezidents Volodimirs Zelenskis notikumu nosauca par “terora aktu” un atkārtoti aicināja Rietumvalstis nekavējoties piegādāt papildu gaisa aizsardzības sistēmas, piemēram, “Patriot” un modernus pārtvērējdronus.
  • Ukrainas diplomāti mudina ieviest jaunas, stingrākas sankcijas pret Krieviju, īpaši pret militārās industrijas uzņēmumiem un tehnoloģiju importu.
  • ANO Cilvēktiesību birojs ziņo, ka 2025. gada jūnijs bija asiņainākais mēnesis pēdējo trīs gadu laikā – gājuši bojā 232 un ievainoti vairāk nekā 1 300 civiliedzīvotāju.

Kāpēc tas ir svarīgi?

  • Gaisa uzbrukumi rietumukrainā kļūst arvien biežāki, pierādot, ka vairs nav “drošo” reģionu – konflikts tuvojas Eiropas Savienības robežām.
  • Šī uzbrukumu sērija ir viena no vērienīgākajām kopš kara sākuma un apliecina jaunu eskalācijas vilni.
  • Pieaug pieprasījums pēc modernām gaisa aizsardzības tehnoloģijām un steidzamas palīdzības no Rietumvalstīm.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *