by Krievijas pēkšņā virzība frontē
Pirms šonedēļ gaidāmā samita starp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ASV prezidentu Donaldu Trampu Krievijas spēki ir veikuši strauju uzbrukumu Austrumukrainā, virzoties vismaz 10 kilometrus uz ziemeļiem Donbasa reģionā. Jaunākie dati liecina, ka karaspēks tuvojas stratēģiski svarīgajam Dobropiļas–Kramatorskas ceļam un apdzīvotām vietām pie Pokrovskas. Militārie analītiķi brīdina – šī kustība var izjaukt Ukrainas apgādes līnijas un vājināt aizsardzības pozīcijas.
Ukrainas armija gan noliedz, ka tas būtu plaša mēroga izrāviens, un uzsver, ka tiek izmantotas mazu kaujinieku grupu infiltrācijas taktikas, kurām pretī tiek sūtītas rezerves vienības.
Samita priekšvēstnesis
Eksperti uzskata, ka šī virzība varētu būt apzināti laicīgi saskaņota, lai Krievija nostiprinātu savu pozīciju sarunu galda otrā pusē. Samits notiks Aļaskā un tiek pasniegts kā iespēja “izmērīt pozīcijas” un izvērtēt miera vienošanās iespējas.
Tramps publiski ir izteicies, ka iespējams apspriest “zemes apmaiņu pret pamieru”, taču gala vienošanās esot atkarīga no Ukrainas līdzdalības.
Zelenska stingrais “nē”
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kategoriski noraida jebkādus teritoriālus kompromisus. Viņš brīdina – atkāpšanās no aizsardzības līnijām nozīmētu Krievijas iespēju nākotnē atsākt karadarbību no vēl izdevīgākām pozīcijām. Zelenskis uzsver, ka sarunas ir iespējamas tikai pēc uguns pārtraukšanas, un Ukraina ir jāiekļauj visos lēmumos.
Eiropas pozīcija
Eiropas Savienības līderi pauž vienotu nostāju – jebkādas miera sarunas bez Ukrainas iesaistes būtu pretrunā starptautiskajām tiesībām un apdraudētu globālo drošību.
Iespējamās sekas
Gaidāmais samits var kļūt par lūzuma punktu kara gaitā un noteikt turpmāko NATO, ES un ASV politiku. Ja vienošanās netiks panākta, iespējama tālāka kara eskalācija, savukārt jebkurš kompromiss var radīt ilgtermiņa nestabilitāti reģionā.
