by Mēs dzīvojam ar pārliecību, ka laiks rit uz priekšu kā upe – no pagātnes uz tagadni, un tad nākotnē. Taču mūsdienu zinātne, īpaši fizika un neirozinātne, piedāvā pavisam citu skatījumu. Iespējams, laiks nemaz nepastāv tā, kā mēs to iedomājamies. Iespējams – viss jau eksistē vienlaikus.
Einšteins: Laiks ir ilūzija
Slavenais fiziķis Alberts Einšteins reiz teica:
“Atšķirība starp pagātni, tagadni un nākotni ir tikai spītīga ilūzija.”
Tas nebija dzejisks izteiciens. Viņa relativitātes teorija pierādīja, ka laiks nav absolūts – tas rit dažādos ātrumos atkarībā no gravitācijas lauka un kustības ātruma.
- Astronauts, kas pārvietojas ar lielu ātrumu, noveco lēnāk nekā cilvēks uz Zemes.
- Pie melnā cauruma robežām laiks praktiski apstājas, salīdzinot ar laiku Zemes virsmā.
Šie fakti skaidri liecina, ka laika plūsma nav universāla.
Tavs prāts rada “tagadni”
Neirozinātnieki, piemēram, Deivids Īglmens (David Eagleman), ir parādījuši, ka mūsu uztvere par tagadni ir sintēzēta realitāte.
- Smadzenes apstrādā redzi, dzirdi, pieskārienus ar aizkavi – apmēram 80 milisekundes.
- Tās apvieno šīs sajūtas, veidojot “iluzoru tagadni”, kas ļauj mums uztvert pasauli kā nepārtrauktu.
Tātad “tagadne” nav īsta laika punkts, bet bioloģisks triks, ko izmanto smadzenes, lai mēs spētu izdzīvot.
“Bloķētais Visums” – laiks kā telpiska struktūra
Fizikā ir koncepts, kas pārkāpj visus tradicionālos priekšstatus par laiku – tā sauktais Block Universe Theory jeb bloķētais Visums.
- Pēc šīs teorijas, visi laika momenti pastāv vienlaicīgi – gluži kā lappuses grāmatā.
- Mēs vienkārši atrodamies noteiktā “lapā”, bet pārējās joprojām eksistē.
Šo skatījumu atbalsta tādi zinātnieki kā Carlo Rovelli un Julian Barbour, kuri uzskata, ka laiks ir izrietošs (emergents), nevis fundamentāls.
Barbour savā darbā “The End of Time” raksta, ka laika plūdums ir tikai ilūzija, ko rada mūsu apziņa, kas pārvietojas caur neskaitāmiem Visuma “momentiem”.
Kvantu fizika: kad nākotne ietekmē pagātni?
Lielu pārsteigumu rada arī kvantu mehānikas eksperimenti.
“Delayed Choice Quantum Eraser” eksperiments
Šis eksperiments rāda, ka izvēle, kuru mēs izdaram tagad, var mainīt rezultātu, kas notika pagātnē. Daļiņa uzvedas it kā “zinātu”, kas ar to notiks nākotnē.
- Tas liek domāt, ka laika virziens nav stingri noteikts.
- Daži fiziķi apgalvo, ka pagātne, tagadne un nākotne ir kvantu savītas, nevis nodalītas.
Ko tas nozīmē cilvēkam?
Ja visa laika struktūra eksistē jau iepriekš:
- Vai mums ir brīvā griba, vai mēs vienkārši sekojam jau noteiktam scenārijam?
- Vai nākotne jau eksistē, un mēs vienkārši vēl neesam tur nonākuši?
- Vai “nāve” ir tikai pāreja uz citu “lapu” Visuma grāmatā?
Šie jautājumi vairs nav tikai filozofiski – tie kļūst par reāliem zinātnes virzieniem.
Rezumējums
| Jautājums | Zinātniska atbilde |
|---|---|
| Vai laiks rit vienā virzienā? | Nē, relatīvi un atkarīgs no konteksta |
| Vai “tagadne” ir reāla? | Nē, tā ir smadzeņu radīts efekts |
| Vai nākotne jau pastāv? | Block Universe teorija saka “jā” |
| Vai brīvā griba eksistē? | Fizika to apšauba |
“Laiks” var nebūt reāls
Vadošais fiziķis Carlo Rovelli raksta:
“Realitāte nav izkliedēta laikā – tā ir strukturēta kā tīkls bez laika ass. Laiks ir tikai mūsu uztveres instruments.”
Tātad — laiks var būt tikai interpretācija, nevis realitātes daļa.
