Alternatīvo teoriju pasaulē arvien biežāk tiek runāts par tā saukto “Lielās Izraēlas plānu” — ilgtermiņa projektu, kura mērķis esot paplašināt Izraēlas ietekmi ne tikai Tuvajos Austrumos, bet arī visā pasaulē.
Šo ideju apraksta dažādi pētnieki, žurnālisti un vēsturnieki, kas uzskata: Bībeles pravietojumi un politiskie procesi 20.–21. gadsimtā nav nejaušība, bet daļa no senas, rūpīgi izplānotas programmas.
Sākums Bībelē un Torā
Tiek uzskatīts, ka “Lielās Izraēlas” idejas saknes meklējamas Torā, kur Dievs Ābrahāmam apsola zemi “no Ēģiptes upes līdz Eifratai”.
Daudzi pētnieki šo tekstu interpretē nevis kā garīgu simbolu, bet kā reālu ģeopolitisku karti – robežu aprakstu nākotnes ebreju valstij.
Šis solījums it kā kļuva par garīgu pamatu kustībai, kas vēlāk pārtapa cionismā – ideoloģijā, kas, pēc teoriju piekritēju domām, ar laiku pārauga globālā projektā.
Slepenās struktūras un ietekmes mehānismi
Teorijas versijā tiek apgalvots, ka “Lielās Izraēlas plāns” tiek īstenots nevis ar atklātu karu, bet ar trīs galvenajiem ieročiem – ekonomiku, medijiem un politiku.
- Ekonomiskā vara – globālo finanšu centri un bankas tiek uzskatītas par instrumentiem, kas ļauj kontrolēt valdības un starptautiskās organizācijas.
- Mediju kontrole – masu informācijas kanāli izplata vienotu ideoloģiju, kas nostiprina Rietumu un Izraēlas dominanci.
- Politiskie tīkli – caur starptautiskām aliansēm un ietekmīgām personām tiek virzīta politika, kas saskaņota ar Jeruzalemes interesēm.
Šī sistēma darbojas nemanāmi, taču tās rezultāti redzami — gandrīz visi Tuvie Austrumi pēdējās desmitgadēs ir pārvērsti haosā.
Kari kā pārmaiņu instruments
Alternatīvie pētnieki apgalvo, ka vairāki militārie konflikti (Irāka, Sīrija, Lībija, Jemena, Gaza) nav bijuši spontāni, bet daļa no reģiona pārbūves projekta.
Katra no šīm valstīm, pēc viņu domām, bija šķērslis “Lielās Izraēlas” paplašināšanai līdz Bībeles solītajām robežām.
Kara rezultātā šie reģioni kļuvuši vājināti, ekonomiski atkarīgi un politiski fragmentēti – tieši tā, kā paredz šī teorija.
Garīgā dimensija – “Izraēla” kā pasaules apziņas centrs
Teorija ietver arī mistisku aspektu – pārliecību, ka “Lielā Izraēla” nav tikai teritorija, bet arī garīga programma.
Tās mērķis – pārvērst Jeruzalemi par pasaules garīgo un politisko centru, kur valdītu “Dieva likums” jeb vienotā pasaules kārtība.
Šo ideju atbalsta arī daļa kabalistisko autoru, kuri uzskata, ka “Izraēla” simbolizē cilvēces kolektīvo apziņu, kas pakļauta vienai dievišķai vadībai.
21. gadsimta fāze – globālā pāreja
Daži pētnieki uzskata, ka mūsdienās šis plāns nonācis jaunā posmā – ekonomiskajā un digitālajā pārvaldībā.
Caur starptautiskām finanšu sistēmām, tehnoloģiju korporācijām un drošības aliansēm tiek radīta vienota pasaules struktūra, kur lēmumi koncentrējas nelielas elites rokās.
Saskaņā ar šo teoriju, Jeruzaleme kļūšot par “Jaunās pasaules kārtības” centru, bet cionistu un globālo banku alianse – par tās ekonomisko mugurkaulu.
Saskaņā ar alternatīvo skatījumu, “Lielās Izraēlas plāns” nav tikai vēsturisks mīts – tā ir daudzslāņaina programma, kas darbojas caur reliģiju, ekonomiku un politiku.
Tās mērķis – pārveidot pasauli tā, lai vara, bagātība un garīgā vadība koncentrētos vienā centrā.
Oficiālie avoti šādu plānu noliedz, tomēr daudzi pētnieki un neatkarīgi autori norāda, ka pārāk daudz sakritību liecina par pretējo.
Vai šis ir tikai mīts vai arī realitāte, kas pamazām piepildās — to katrs lasītājs lemj pats.