9. decembris, 2025.

Lielbritānijas cīņa ar Krieviju: Vēsturisks un mūsdienu skatījumsIevads

Lielbritānija un Krievija vēsturiski ir bijušas sāncensībā gan politiski, gan militāri. No 19. gadsimta Lielās spēles līdz mūsdienu ģeopolitiskajiem konfliktiem abas valstis ir atradušās pretējās pusēs dažādos konfliktos. Šajā apskatā analizēsim abu valstu attiecības no vēsturiskās perspektīvas un to, kā tās attīstījušās līdz mūsdienām, jo īpaši saistībā ar Ukrainas karu.

Vēsturiskā perspektīva

Lielā spēle (19. gadsimts)

    1. gadsimta laikā Lielbritānija un Krievija sacentās par ietekmi Vidusāzijā. Šis periods pazīstams kā “Lielā spēle”, kurā abas lielvalstis mēģināja nodrošināt savas stratēģiskās intereses, īpaši attiecībā uz Indiju un Persiju.
  • Kaut arī abas valstis tiešā militārā sadursmē neiesaistījās, spriedze un diplomātiskās cīņas turpinājās desmitgadēm.

Krimas karš (1853-1856)

  • Viens no lielākajiem militārajiem konfliktiem starp Krieviju un Lielbritāniju bija Krimas karš.
  • Karš sākās, kad Krievija centās paplašināt savu ietekmi Osmaņu impērijā, bet Lielbritānija un Francija iebilda, aizstāvot Osmaņu teritorijas.
  • Britu un franču spēki iebruka Krimā un aplenca Sevastopoli, kas galu galā noveda pie Krievijas sakāves.
  • Krimas karš ieviesa nozīmīgus uzlabojumus medicīnā un žurnālistikā, un no tā izcēlās tādas figūras kā Florence Naitingeila.

Pirmais un Otrais pasaules karš

  • Abos pasaules karos Lielbritānija un Krievija bija sabiedrotie pret kopīgajiem ienaidniekiem – Vāciju un tās sabiedrotajiem.
  • Neskatoties uz kopīgo cīņu, pēc Otrā pasaules kara sekoja Aukstais karš, kas izvirzīja abas valstis atkal pretējos ierakumos.

Aukstais karš un tā sekas

  • Aukstā kara laikā Lielbritānija kā NATO dalībvalsts aktīvi iesaistījās pretpadomju politikā.
  • Britu izlūkdienesti MI6 strādāja pret PSRS, bet abas puses iesaistījās spiegošanā un slepenās operācijās.
    1. gadsimta otrajā pusē Lielbritānija atbalstīja pretpadomju kustības un dažādas ekonomiskās sankcijas pret Padomju Savienību.

Mūsdienu attiecības un Krievijas agresija

Krievijas-Ukrainas karš (no 2014. gada līdz mūsdienām)

  • Krievijas iebrukums Ukrainā 2014. gadā, kad tika anektēta Krima, izraisīja Lielbritānijas asu reakciju.
  • Londona bija viena no vadošajām valstīm, kas atbalstīja sankcijas pret Krieviju un palīdzēja Ukrainai ar finansiālu un militāru atbalstu.
  • Pēc 2022. gada pilna mēroga iebrukuma Lielbritānija pastiprināja ieroču un palīdzības piegādi Ukrainai.

Lielbritānijas loma Ukrainas atbalstā

  • Militārais atbalsts: Lielbritānija ir piegādājusi Ukrainai tankus, raķešu sistēmas un apmācījusi Ukrainas karavīrus.
  • Ekonomiskās sankcijas: Lielbritānija ir aktīvi atbalstījusi Rietumu sankcijas pret Krieviju, iesaldējot Krievijas aktīvus un ierobežojot tirdzniecību.
  • Politiskā rīcība: 2025. gada sākumā Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers paziņoja par iespēju nosūtīt britu karavīrus uz Ukrainu, lai nodrošinātu miera līguma izpildi.

Nākotnes perspektīvas

  • Lielbritānija, visticamāk, turpinās atbalstīt Ukrainu, lai ierobežotu Krievijas ietekmi Eiropā.
  • Iespējama NATO un Lielbritānijas vēl agresīvāka nostāja attiecībā uz Krieviju, atkarībā no kara attīstības.
  • Attiecības starp Krieviju un Lielbritāniju paliek saspringtas, un turpmākais konflikts var ietekmēt globālo drošību.

 

Lielbritānijas un Krievijas attiecības ir veidojušās gadsimtiem ilgi – no impēriskās sāncensības līdz Aukstajam karam un pašreizējām sadursmēm Ukrainā. Lielbritānija ir stingri nostājusies pret Krievijas agresiju, atbalstot Ukrainu gan militāri, gan ekonomiski. Šīs attiecības, visticamāk, saglabāsies saspringtas arī turpmākajos gados, jo Lielbritānija turpina spēlēt aktīvu lomu Eiropas drošībā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *