Ukrainas lielākā atomelektrostacija Zaporižjā atkal nonākusi bīstamā stāvoklī pēc tam, kad tika pārrauta pēdējā elektroapgādes līnija. Šobrīd reaktoru dzesēšana notiek tikai ar avārijas dīzeļģeneratoru palīdzību, kas ir pēdējais drošības risinājums.
Kas notika?
- Apšaudēs tika bojātas visas galvenās elektroenerģijas līnijas, kas piegādāja strāvu Zaporižjas AES.
- Stacija šobrīd pilnībā balstās uz dīzeļģeneratoriem, kuru degvielas rezerves pietiek aptuveni 10 dienām.
- Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) brīdina, ka situācija nav ilgtspējīga un nepieciešams steidzami atjaunot ārējo elektroapgādi.
Ukrainas un Krievijas puses versijas
- Ukraina apgalvo, ka Krievija tīši sabotējusi elektropiegādes līnijas, lai radītu risku un izdarītu spiedienu.
- Krievijas kontrolētie operatori paziņo, ka situācija esot “kontrolējama” un kodoldrošībai neesot tūlītēju draudu.
Zelenska brīdinājums
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēris, ka stacijas stāvoklis ir kritisks un pasaules sabiedrībai jāreaģē, lai nepieļautu jaunu kodolkatastrofu. Viņš atgādināja, ka Zaporižjas AES ir lielākā kodolstacija Eiropā, un jebkāda avārija varētu izraisīt plašas sekas visā reģionā.
Starptautiskās bažas
IAEA vadītājs Rafaels Grosi norādījis, ka viņa komanda sadarbojas ar abām pusēm, lai atjaunotu drošu elektrības padevi. Eksperti brīdina – ja avārijas ģeneratori pārtrauks darboties un dzesēšana apstāsies, varētu atkārtoties katastrofa, kas atgādina Černobiļas traģēdiju.
Nākotnes scenāriji
- Ātra elektroapgādes atjaunošana – samazinātu risku un ļautu reaktorus turpināt droši dzesēt.
- Degvielas izsīkšana ģeneratoriem – radītu nopietnu draudu reaktoru pārkaršanai.
- Starptautiska iejaukšanās – ANO un Eiropas valstu spiediens varētu piespiest abas puses nodrošināt drošības garantijas.
Zaporižjas kodolreaktori atrodas trauksmes stāvoklī – elektrības padeve ir pārtraukta, un dzesēšanas sistēmas darbojas uz rezervēm. Pasaules uzmanība atkal pievērsta Ukrainai, kur bruņots konflikts apdraud ne tikai reģionu, bet arī globālo kodoldrošību.