by Mēs bieži uzticamies savai atmiņai kā precīzam notikumu ierakstam, taču realitātē tā darbojas citādi. Atmiņa nav kā video kamera – tā ir elastīga, mainīga un interpretējoša. Tieši šī iemesla dēļ rodas maldīgās atmiņas jeb “false memories” – situācijas, kad cilvēks ir pilnīgi pārliecināts par notikumu, kas nekad nav noticis, vai kas ir noticis citādi, nekā viņš atceras.
Kas ir maldīgās atmiņas?
Maldīgas atmiņas nav retums – tās piemīt visiem. Tās rodas, kad informācija tiek pievienota vai mainīta pēc notikuma. Mūsu smadzenes mēdz aizpildīt tukšumus ar ticamām detaļām. Atmiņa nav statiska – katru reizi, kad ko atceramies, tā atjaunojas un var mainīties.
Kā tās rodas?
- Misinformācija – ja pēc notikuma saņemam jaunas detaļas, tās sajaucas ar sākotnējo pieredzi.
- Sugestija – kad citi mums stāsta notikumu, un mūsu smadzenes to pieņem kā paša atmiņu.
- Sapņi un fantāzijas – bieži sajaucas ar reālām atmiņām.
- Stress un trauma – smadzenes var sagrozīt notikumu, lai mazinātu sāpes.
- Sociālā ietekme – atkārtoti stāsti grupā var radīt kopīgu, bet neprecīzu versiju.
Zinātniskie pētījumi
Psiholoģe Elizabete Loftusa pierādīja, cik viegli ar sugestiju var radīt viltus atmiņas. Viņas eksperiments “Lost in the Mall” parādīja, ka cilvēki var ticēt notikumiem, kas nekad nav notikuši.
Jaunākais ERC projekts FRAME (False Memories: a tool of survival and reproduction) pēta maldīgās atmiņas kā iespējamu evolūcijas instrumentu. Projekta vadītāja Gillian Murphy (University College Cork, Īrija) uzsver, ka atmiņu kļūdas var palīdzēt sociālajā dzīvē, pasargāt no stresa un ļaut saglabāt labsajūtu.
Maldīgās atmiņas kā “evolūcijas instruments”
Lai gan šķiet, ka kļūdīties ir slikti, patiesībā maldīgām atmiņām var būt pielāgošanās nozīme:
- tās palīdz pārdzīvot traumas, padarot sāpīgus notikumus vieglāk panesamus,
- tās veicina sociālo integrāciju, jo mūsu stāsti pielāgojas apkārtējo stāstiem,
- tās ļauj prātam trenēties citos scenārijos, tādējādi sagatavojot mūs nākotnes izaicinājumiem.
Kvantu metafora: dzīves, kuras neizvēlējāmies
Kvantu fizika parāda, ka pasauli var aprakstīt ar daudziem iespējamajiem ceļiem. Superpozīcijas un daudzpasaules interpretācijas idejas tiek bieži izmantotas kā metafora – katra izvēle atver citu iespējamo realitāti.
Cilvēka prāts dara līdzīgi – ar maldīgajām atmiņām un fantāzijām mēs it kā “redzam” dzīves, kuras neizvēlējāmies, un ceļus, pa kuriem negājām. Tās nav reālas pasaules, bet psiholoģiski simulēti scenāriji, kas palīdz mācīties no kļūdām, apzināties citas izvēles un samazināt nožēlu par pagātni.
Priekšrocības un riski
Priekšrocības: emocionāla aizsardzība, spēja pielāgoties, elastīga domāšana, sociālā integrācija.
Riski: kļūdainas liecības tiesās, vēstures sagrozīšana, manipulāciju iespējas.
Maldīgās atmiņas mums atgādina, ka cilvēks nav robots. Atmiņa ir dzīvs, mainīgs stāsts, kas vienlaikus var būt gan kļūdains, gan noderīgs. Zinātne rāda: tas, ko uzskatām par kļūdu, var būt mūsu prāta pielāgošanās stratēģija, kas palīdz dzīvot, saprast citus un tikt galā ar dzīves izaicinājumiem.
