by Kas tas ir?
Šī parādība notiek, kad daudzi dažādi cilvēki (bieži ar psihiskiem traucējumiem vai pastiprinātu stresu) vienā institūcijā (piemēram, psihiatrijas slimnīcā, bērnu namā, armijā utt.) apgalvo, ka viņiem rādās vai sapņos parādās viens un tas pats tēls vai radība. Dažreiz šie cilvēki nezina viens par otru, bet viņu stāsti un zīmējumi ir pārsteidzoši līdzīgi.
Tipiska scenārija gaita
- Kāds apraksta vai uzzīmē savas halucinācijas radību – piemēram, dīvainu vīrieti, monstru vai ēnu tēlu.
- Šī informācija (vai zīmējums) netieši vai tieši izplatās starp citiem pacientiem.
- Citi sāk apgalvot, ka redz tieši šo pašu tēlu – viņi uzzīmē līdzīgas sejas, stāsta līdzīgus stāstus, sapņo līdzīgus sapņus.
- Rezultātā rodas “kopējais bieds” – radība kļūst par daļu no slimnīcas leģendām, biedējošām “iekšējām pasakām” vai pat masu psihozes.
Reālie piemēri un interneta mīti
“This Man” fenomens
- 2006. gadā Ņujorkā vairāk nekā 2000 cilvēku no visas pasaules apgalvoja, ka sapņos redzējuši vienu un to pašu vīrieša seju.
- Daudzi šos sapņus aprakstīja psihoterapeitiem, kuri neatkarīgi viens no otra sāka ievākt līdzīgus zīmējumus.
- Tika izveidota mājaslapa thisman.org, kas popularizēja ideju, ka “šis vīrietis” apciemo cilvēku sapņus visā pasaulē.
- Vēlāk atklājās, ka šis bija “art project” (mākslas projekts), tomēr pati parādība ir reāla psihiatrijā – līdzīgas sejas un tēli var “izplatīties” starp cilvēkiem.
“Melnais cilvēks” jeb “Hat Man”
- Dažādi cilvēki (bieži – bērni, slimnīcu pacienti, depresijas vai psihozes slimnieki) apraksta vīrieti ar melnu platmali vai ēnu tēlu, kas “ienāk istabā”.
- Šos tēlus zīmē līdzīgi dažādi cilvēki, arī nezinot viens par otru.
Slendermens (Slenderman)
- Sākās kā interneta mīts, bet vēlāk vairākos pasaules nostūros bērni un pusaudži apgalvoja, ka redzējuši šo tēlu murgos vai pat realitātē.
- Sakarā ar plašo apspriešanu, šis tēls “ieviesās” arī bērnu un jauniešu kolektīvajā iztēlē.
“Shadow People” (Ēnu cilvēki)
- Tūkstošiem cilvēku internetā stāsta par vienām un tām pašām “ēnu būtnēm” vai tumšām siluetveida radībām, kas rādās naktī vai miega paralīzes laikā.
- Pacienti dažādās pasaules malās zīmē ļoti līdzīgus tēlus.
Kā tas notiek? Zinātniskais skaidrojums
- Sugestija un sociālais spiediens
- Ja kāds redz tēlu un izstāsta, apraksta vai parāda zīmējumu, citi cilvēki (īpaši ar vāju psihes aizsardzību) var “pieņemt” šo tēlu kā daļu no savas iztēles vai halucinācijām.
- Dažkārt ar netiešu ietekmi pietiek: dzirdēts apraksts, redzēts zīmējums vai pat tikai emocionāla saruna.
- Masu psihoze
- Slēgtās kopienās, kur cilvēki ir izolēti, notiek tā sauktā masu psihoze – bailes, halucinācijas un paranoja kļūst lipīgas.
- Kolektīvā zemapziņa
- Daži psihologi (piemēram, Karls Gustavs Jungs) uzskata, ka noteikti arhetipi (simboli, tēli) pastāv mūsu kopīgajā zemapziņā. Stresa vai slimības apstākļos tie “iznirst” vairākos cilvēkos vienlaicīgi.
- Sapņu un halucināciju “kopēšana”
- Ja vienam cilvēkam ir spēcīga halucinācija vai sapnis, viņš to izstāsta, un citi smadzenes “pieslēdzas” šim motīvam – nākamajā sapnī vai halucinācijā tie paši tēli parādās jau viņiem.
- Mākslas un interneta ietekme
- Redzot vienu un to pašu zīmējumu, foto, aprakstu internetā, cilvēki neapzināti pieņem šos tēlus kā “īstenus”.
Mistiskā un popkultūras interpretācija
- Daži cilvēki uzskata, ka pastāv “kopīgas būtnes”, kas ceļo starp sapņiem vai realitātēm.
- Cits viedoklis: daži tēli – piemēram, “Melnais cilvēks” – ir reāli astrālie vai pārdabiskie spēki, kas var parādīties tikai noteiktās situācijās, īpaši “atvērtām” personībām.
Populāras teorijas un sazvērestības
- Pasaules valdības eksperimenti: Vēstures gaitā bijušas baumas, ka psihiatrijas slimnīcās tiek testētas īpašas vielas vai iedarbības uz cilvēku prātu, kas izraisa kolektīvas halucinācijas.
- Psihotropo medikamentu blaknes: Atsevišķas zāles (piem., halucinogēni, spēcīgi neiroleptiskie līdzekļi) var “sinhronizēt” cilvēku murgus.
- Dēmoni un gari: Dažās kultūrās uzskata, ka “kopējie tēli” ir ļaunu garu vai dēmonu spēles.
Kādi var būt tēli?
Visbiežāk aprakstītie “kopējie tēli” psihiatrijas slimnīcās:
- Cilvēks ar neparastu sejas izteiksmi (bieži ar tukšām acīm, platām lūpām, īpašu degunu)
- Tumšs siluets, vīrietis platmalē, “Melnais cilvēks”
- Garas rokas, gari pirksti, dīvaina poza
- Monstri, dzīvniekveidīgas būtnes
- Mazs bērns ar neparastu seju
- Sieviete baltā vai melnā kleitā
Ko saka psihiatri un pētnieki?
- Šādas parādības tiek reģistrētas diezgan bieži, īpaši slēgtās iestādēs ar paaugstinātu stresa līmeni.
- Pacienti var uzrādīt savstarpēji saskanīgus zīmējumus pat tad, ja nav tieši kontaktējušies.
- Dažos gadījumos tēli ir “lipīgi” tikai konkrētās grupās, citreiz tie izplatās pat starp dažādām valstīm un kultūrām.
Kad vairākos cilvēkos vienā slēgtā vidē “rādās” viena un tā pati radība, tā bieži ir masu halucinācija, kas rodas psiholoģiska, sociāla un dažkārt arī mistiska efekta rezultātā. Šī parādība labi iezīmē to, cik stipra var būt mūsu iztēle un cik viegli tā var “inficēties” no citu cilvēku stāstiem, zīmējumiem vai emocijām.
