by Melnais akmens (al-Ḥajar al-Aswad) atrodas Kaabas sienā Mekā, Saūda Arābijā. Tas ir viens no visvairāk pētītajiem, bet vienlaikus arī vismazāk pieejamajiem artefaktiem pasaulē. Lai gan reliģisku iemeslu dēļ tam nav veikta pilna laboratoriska analīze, zinātnieki jau gadu desmitiem cenšas noskaidrot tā ģeoloģisko izcelsmi.
Vēsturiskie fakti
- Pirmās rakstiskās liecības par akmeni atrodamas 7. gadsimtā, kad tas jau atradās Kaabā.
- Vēstures gaitā tas ir ticis bojāts, sadalījies vairākos fragmentos un ievietots sudraba rāmī.
- Šodien Melnais akmens sastāv no 7–8 gabaliem, kas kopā veido aptuveni 30 × 40 cm lielu struktūru.
Zinātniskās teorijas par izcelsmi
- Meteorīta hipoteze
- Visizplatītākā versija.
- Tiek uzskatīts, ka akmens ir kosmiskas izcelsmes meteorīts, kas nokritis Arābijas pussalā pirms vairākiem tūkstošiem gadu.
- Meteorīti bieži satur dzelzi, niķeli un stiklainas masas, kas varētu izskaidrot akmens vizuālās īpašības.
- Tektīta teorija
- Saskaņā ar šo versiju akmens ir tektīts – stiklainas masas gabals, kas rodas meteorīta trieciena brīdī, kad ieži un smiltis tiek izkausēti ārkārtējā karstumā.
- Tektītiem ir līdzīgs melni spīdīgs izskats un neregulāra forma, kas atgādina Melno akmeni.
- Vulkāniskās izcelsmes teorija
- Daži pētnieki uzskata, ka tas varētu būt bazalta vai agāta fragments, kas veidojies vulkāniskas aktivitātes rezultātā.
- Arābijas pussalā ir sastopamas seno vulkānu pēdas, kas padara šo versiju iespējamu.
Fiziskās īpašības
- Krāsa: tumši melna ar brūnganiem un sarkanīgiem atspīdumiem.
- Izmērs: aptuveni 30 × 40 cm (fragmentēts).
- Struktūra: šķietami stiklainas konsistences, kas atbalsta meteorīta vai tektīta hipotēzi.
Pētniecības ierobežojumi
- Pilnvērtīga ģeoloģiskā analīze nav iespējama, jo akmens tiek glabāts kā svēts objekts.
- Lielākā daļa pieejamo datu balstās uz vizuāliem novērojumiem un vēsturiskām liecībām, nevis tiešām laboratorijas pārbaudēm.
- Zinātniskajā literatūrā Melnais akmens tiek salīdzināts ar citiem kosmiskas izcelsmes iežiem, kas atrasti citur pasaulē.
Zinātnes un kultūras krustpunktā
No zinātniskā skatījuma Melnais akmens ir retas izcelsmes ģeoloģisks objekts, iespējams, meteorīts vai tektīts. Kultūras vēsturē tas ieguvis simbolisku nozīmi, bet galvenais intriģējošais aspekts ir tas, ka tas joprojām nav pilnībā izpētīts.
Melnais akmens ir unikāls objekts, kas atrodas uz robežas starp zinātni un mītu. Tā ģeoloģiskā izcelsme vēl arvien ir neatrisināts jautājums. Līdz brīdim, kad būs iespējami tieši laboratoriski pētījumi, visreālākais skaidrojums ir, ka tas ir meteorīta vai meteorīta triecienā veidojies stiklainas masas gabals, kas saglabājies tūkstošiem gadu un ieguvis īpašu vietu cilvēces kultūrā.
