by Milgrēma eksperiments ir viens no vispretrunīgākajiem psiholoģijas pētījumiem 20. gadsimtā. To 1961. gadā veica amerikāņu psihologs Stenlijs Milgrēms ar mērķi atbildēt uz sarežģītu, bet būtisku jautājumu: kāpēc normāli cilvēki spēj izpildīt nežēlīgas pavēles, ja tās nāk no autoritāras figūras?
Šis pētījums kļuva par simbolu tam, cik trausla ir cilvēka morāle brīžos, kad viņu priekšā nostājas vara.
Kāpēc šis eksperiments vispār tika radīts?
Pēc Otrā pasaules kara pasaule centās saprast, kāpēc tik daudz cilvēku paklausīja rīkojumiem, kas noveda pie nežēlības un genocīda. Daudzi nacistu virsnieki tiesās atkārtoja vienu un to pašu frāzi:
“Es tikai izpildīju pavēles.”
Milgrēmu satrieca šī ideja. Viņš gribēja zinātniski pierādīt, vai tiešām cilvēki tik viegli atsakās no sirdsapziņas un atbildības, ja viņiem blakus stāv kāds “autoritatīvs”.
Kā Milgrēms organizēja eksperimentu?
Dalībniekiem tika paskaidrots, ka notiek pētījums par mācīšanos. Viņus iecēla par “skolotājiem”, bet aiz sienas atradās “skolēns” – aktieris, kurš tikai tēloja. Katru reizi, kad skolēns kļūdījās testā, dalībniekam bija jānospiež poga, kas it kā pārraidīja elektrisko triecienu.
Protams, reālu triecienu nebija, taču dalībnieks to nezināja.
Uz pults trieciena līmeņi pieauga no 15 līdz 450 voltiem. Augstākā pakāpe bija marķēta ar brīdinājumu “Dzīvībai bīstami”.
Aiz sienas “skolēns” kliedza, lūdzās apturēt, sitās pa sienu un pēc kāda brīža – pēkšņi kļuva pilnīgi kluss.
Kad dalībnieki vilcinājās, baltā halātā esošais “zinātnieks” mierīgi teica:
- “Lūdzu, turpiniet.”
- “Eksperimentam tas ir nepieciešams.”
- “Jums nav citas izvēles.”
Daudzi paklausīja.
Rezultāti, kas šokēja psihiatrus
Pirms eksperimenta eksperti prognozēja, ka tikai 1–2% cilvēku ies līdz beigām.
Realitāte bija krietni tumšāka:
✔ 65% dalībnieku nospieda pogu ar 450 voltiem.
✔ Vairums pārgāja pāri robežai, kad “cietušais” kliedza un prasīja apstāties.
✔ Tikai retais atteicās paklausīt autoritātei.
Šie dati parādīja, ka pakļaušanās ir viena no spēcīgākajām cilvēka psiholoģiskajām reakcijām, bieži stiprāka par empātiju un sirdsapziņu.
Ko šis eksperiments atklāj par cilvēka dabu?
Milgrēma secinājumi bija neērti un satraucoši:
1. Cilvēki automātiski pakļaujas autoritātei
Baltā halāta klātbūtne radīja sajūtu, ka visu atbildību uzņemas “speciālists”.
2. Morāle var tikt apspiesta, ja pavēle nāk “no augšas”
Dalībnieki vēlāk atzina:
“Es domāju, ka atbildīgie ir zinātnieki, nevis es.”
3. Ļaunums bieži rodas nevis no ļauniem cilvēkiem, bet no paklausīgiem
Tas bija viens no smagākajiem secinājumiem.
Ikdienas cilvēks, bez agresīviem nodomiem, var nodarīt milzīgu ļaunumu, ja viņam tiek pateikts, ka “tā vajag”.
Kāpēc Milgrēma eksperiments tiek kritizēts?
Šis pētījums izraisīja plašas debates:
- Tas radīja dalībniekiem dziļu stresu un psiholoģisku spriedzi.
- Daži jūtas apmānīti, jo nezināja, ka triecieni nav īsti.
- Tika pārspriests jautājums par ētiku zinātnē un robežu starp pētījumu un manipulāciju.
Tomēr Milgrēma eksperiments ir kļuvis par psiholoģijas klasiku, kas palīdz izprast, kā darbojas autoritārisms, militāras struktūras, propagandas mehānismi un masa, kas paklausa pavēlēm bez jautājumiem.
Secinājums
Milgrēms parādīja, ka:
Cilvēks nav tik neatkarīgs, kā pats domā.
Autoritāte spēj izslēgt kritisko domāšanu un morālo kompasu.
Pat vismiermīlīgākais indivīds var kļūt par instrumentu ļaunumam, ja viņam tiek pateikts: “Jums jāturpina.”
Šis eksperiments ir skarbs, bet svarīgs atgādinājums:
paklausība nav tikums, ja tā ved prom no cilvēcības.
