by Pasaules lielākie koki: liecinieki senai pasaulei
Vēsturiskās fotogrāfijas no 19. un 20. gadsimta sākuma rāda cilvēkus stāvam blakus milzu kokiem, kuru izmēri pārsteidz pat mūsdienu aci. Daudzi no šiem kokiem bija sekvojas (Sequoia sempervirens) vai mamutkoki (Sequoiadendron giganteum) – senas koku sugas, kuras sastopamas tikai Ziemeļamerikas rietumu piekrastē. Tie bija koku giganti, kas sasniedza vairāk nekā 100 metru augstumu un 9 metru diametru.
Fakti par milzu kokiem
- Augstums līdz 115–116 metriem (piemēram, Hyperion koks)
- Diametrs līdz 9–11 metriem
- Vecums – 2000 līdz pat 3000 gadi
- Tilpums – līdz 1500 kubikmetriem (piemēram, General Sherman)
- Svars – virs 1000 tonnām
Rūpniecības laikmeta postījumi
- gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā šie koki tika masveidā izcirsti. Tūkstošiem gadu auguši koki tika nocirsti tikai dažu stundu laikā ar rokas zāģiem. Lielākā daļa no šiem kokiem tika pārvērsti dēļos, šķeldā vai dedzināšanā. Uz milzu celmiem tika rīkotas balles, būvēti kioski un restorāni – tie kļuva par tūrisma objektiem, līdz izzuda.
Milzu koki citur pasaulē
Līdzīgi koki sastopami arī citos reģionos:
- Eikalipti Austrālijā (Eucalyptus regnans) – līdz 100 metru augstumam
- Kauri koki Jaunzēlandē – liels stumbra tilpums
- Tropiskās mežaudzes Dienvidamerikā un Āfrikā – ar plašu koku vainagu un simtiem gadu ilgu dzīves ciklu
Vai skābekļa daudzums senatnē bija lielāks?
Zinātniski pētījumi rāda, ka pirms aptuveni 300 miljoniem gadu atmosfērā bija līdz 35% skābekļa, salīdzinot ar mūsdienu 21%. Šāds klimats ļāva augiem un kukaiņiem izaugt daudz lielākiem nekā mūsdienās. Tas sniedz pamatotu pieņēmumu, ka arī koki varēja būt vēl masīvāki nekā tie, kurus mēs redzam fotogrāfijās.
Ko mums stāsta šīs fotogrāfijas?
Šie koki ir dzīvs pierādījums tam, cik varenā bija daba pirms industriālās revolūcijas. Tie glabā sevī tūkstošiem gadu ilgu vēsturi. Katrs gadskārtas gredzens stumbrā stāsta par lietus sezonām, sausumiem, vulkāniem un klimata pārmaiņām. Tie ir Zemes dzīvie arhīvi.
