by Kas ir “Mirušā roka” jeb Dead Hand?
Krievijas un padomju militārajā doktrīnā īpašu vietu ieņem leģendām apvītā automatizētā kodolieroču atbildes sistēma, plašāk pazīstama kā “Mirušā roka” (Dead Hand) vai “Perimeter”. Tā tika izstrādāta aukstā kara laikā, lai nodrošinātu garantētu pretuzbrukumu – pat gadījumā, ja valstsvadība un komandu struktūra būtu iznīcināta kodoltriecienā. Tās galvenais uzdevums ir nepieļaut situāciju, kurā potenciāls agresors varētu iznīcināt Krieviju vai Padomju Savienību, pats nesaņemot iznīcinošu atbildes triecienu.
Kā šī sistēma darbojas?
Perimeter ir sarežģīta sensoru un komunikācijas sistēma, kas uzrauga dažādus parametrus – kodoluzbrukuma pazīmes, sprādzienus, radiācijas pieaugumu, sakaru pārtraukumus ar vadību un pat atmosfēras spiediena izmaiņas. Ja konstatēts masīvs kodoltrieciens pret Krieviju un sakari ar militāro komandu centru ir zuduši, sistēma automātiski iedarbina īpašas “komandmissiles” – raķetes, kuras, lidojot pāri Krievijas teritorijai, ar šifrētiem signāliem aktivizē visas atlikušo stratēģisko kodolraķešu palaišanas iekārtas.
Šāda pieeja nodrošina, ka pat pēc visplašākā un negaidītākā kodoltrieciena Krievija spētu atbildēt ar graujošu spēku – tā sauktais “otrā trieciena” (second strike) princips, kas ir viens no mūsdienu kodolatbaides stūrakmeņiem.
Vēsturiskā attīstība un aktualitāte
Perimeter izstrāde sākās 1970. gadu beigās, reaģējot uz pieaugošo spriedzi ar ASV un bažām par tobrīd jaunajām ballistisko raķešu zemūdenēm. Sistēma kļuva pilnībā operatīva 1985. gadā un pēcāk tika vairākkārt modernizēta. Līdz pat šai dienai tā tiek uzturēta darba kārtībā kā Krievijas kodolieroču doktrīnas pēdējās garantijas instruments.
Oficiāli Krievijas amatpersonas reti komentē Perimeter pastāvēšanu, tomēr dažādos starptautiskos konfliktos un diplomātiskās saspīlējuma brīžos par šo sistēmu publiski tiek atgādināts. 2025. gada jūlijā Dmitrijs Medvedevs atgādināja ASV prezidentam par Krievijas “Mirušo roku” kā atbildes iespēju jebkuram agresoram.
Drošības mehānismi un iespējamie draudi
Lai izvairītos no nejaušas vai kļūdainas sistēmas iedarbināšanas, Perimeter ir aprīkota ar vairākiem drošības algoritmiem un cilvēka lēmuma pārbaudes punktiem. Tomēr sistēmas automatizācija un tehniskā sarežģītība padara to par vienu no potenciāli bīstamākajiem aukstā kara mantojumiem – jebkura programmatūras, sensoru vai sakaru kļūda teorētiski varētu izraisīt katastrofu.
Daudzi militārie analītiķi norāda, ka tieši šāda sistēma palīdz uzturēt globālo mieru, jo padara kodolkara uzsākšanu par pašnāvniecisku soli ikvienam agresoram.
Mūsdienu kontekstā
Perimeter joprojām ir Krievijas stratēģiskās aizsardzības daļa. Tās detalizēta tehniskā specifika tiek turēta stingrā slepenībā. Sistēma darbojas paralēli citiem kodolieroču kontroles mehānismiem, piemēram, slavenajiem “Cheget” portfeļiem, kas ļauj augstākajām amatpersonām dot tiešus kodolpalaišanas rīkojumus.
Mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā, kad notiek jauns bruņošanās vilnis un kodolvalstu attiecības ir saspīlētas, Mirušās rokas klātbūtne Krievijas arsenālā tiek uztverta kā atgādinājums par to, cik tuvu cilvēce joprojām ir eksistenciālām briesmām.
