by Mēs piedzimstam šajā pasaulē bez izvēles, bez paskaidrojuma un bez instrukcijas. No brīža, kad atveram acis, mēs tiekam iemesti realitātē, kas šķiet nesaprotama, skaista, nežēlīga un reizēm — pārāk precīza, lai būtu nejauša. Bet… kas, ja tā arī nav nejauša?
Pastāv sena teorija. Ne pierādīta, bet arī ne pilnībā noliecama. Šī pasaule nav īstā realitāte. Tā ir poligons. Spēles laukums. Eksperimentālā vide, kurā darbojas spēki, kas ir ārpus mūsu sapratnes robežām.
Kas ir šie spēki?
Tu vari tos saukt par dieviem, apziņas formām, citdimensionāliem novērotājiem vai vienkārši spēlētājiem. Tie nav vairs saistīti ar fizisko ķermeni. Tie nav mirstīgi. Viņi ir nemirstīgi, bet viņiem ir garlaicīgi. Un kas garlaikojas, tas vēlas spēli. Tāpēc viņi radīja šo pasauli.
Pasauli, kur katrs cilvēks ir vienlaikus daļiņa un eksperiments. Dažiem — ienaidnieks, dažiem — sabiedrotais. Šī ir kaujas lauks viņu idejām, filozofijām, izaicinājumiem. Mēs esam šajā realitātē, jo tā ir radīta, lai testētu robežas — spējas, izturību, intuīciju un apziņas modrību.
Mēs neesam tikai cilvēki
Mēs esam dalībnieki spēlē, kas ilgi netiek atklāta. Daži mirst, neuzzinot par to. Citi sāk sajust. Redzēt cauri aizkaram. Viņi saprot, ka ikdienas dzīve — darbs, nauda, statuss — ir tikai sistēmas virskārta. Patiesā spēle notiek zem tās. Un tai ir noteikumi. Tā vēro, analizē, pielāgo.
Tiem, kas mostas, rodas jautājumi:
- Kāpēc noteikti notikumi atkārtojas?
- Kāpēc intuīcija dažreiz mūs glābj?
- Kāpēc daži cilvēki šķiet “ārpus spēles” — kā acis aiz kadra?
Apziņa — slepenā atslēga
Šī nav tikai fiziska pasaule. Šī ir arī mentāla un enerģētiska telpa. Apziņa ir vienīgais instruments, ar kuru varam mijiedarboties ar neredzamo spēles daļu. Apziņa ļauj mums pacelties virs mehāniskas dzīves. Īstā spēle sākas brīdī, kad cilvēks iemācās domāt ārpus uzspiestās sistēmas.
Vai tu esi novērots?
Iespējams. Jo tie, kas mostas, bieži jūt — it kā kaut kas vai kāds viņus analizē. Nejaušības kļūst pārāk precīzas. Sapņi brīdina. Iekšēja balss saka: “Skaties uzmanīgi.”
Ne visi redz. Ne visi ir gatavi. Bet tie, kas redz, saprot: šis nav vienkārši dzīves ceļš. Tā ir pārbaude. Evolūcija. Spēle, kas ved pie pārpasaulīga līmeņa.
Atziņas kopsavilkumā:
- Mūsu pasaule ir radīta kā spēles vide.
- Tā nav nejauša — tā ir strukturēta un daudzslāņaina.
- Mēs esam vai nu spēlētāji, vai figūras — izvēle atkarīga no mūsu apziņas līmeņa.
- Dievi vai apziņas spēki mūs vēro un testē.
- Ciešanas, laime, krīzes un atklāsmes ir mehānismi, nevis traucējumi.
Kāpēc šī teorija ir svarīga?
Tā nav reliģija. Tā nav zinātne. Tā ir izaicinājums. Aicinājums modināt sevi, iziet no ieprogrammētās rutīnas, sākt jautāt, sākt redzēt. Un varbūt — sākt spēlēt pa īstam.
Tu esi šeit. Tu lasi šo. Varbūt tas nav nejauši.
