1990.gada rudenī sākās stāsts, kas vēlāk kļuva par vienu no tumšākajām interneta leģendām — Nathan Crowe noslēpums. Crowe bija seno valodu pētnieks, kurš universitātē pazīstams ar savu spēju atšķetināt pat vissarežģītākos rokrakstus. Taču neviens nevarēja paredzēt, ka kāda pavisam parasta paciņa vienā dienā kļūs par sākumu notikumiem, kuru dēļ profesors pazudīs bez pēdām.
Anonīmā paciņa, kas mainīja visu
Paciņa, kas parādījās uz viņa galda, nebija ne apzīmogota, ne adresēta. It kā tā būtu ienākusi no vietas, kas neatrodas mūsu pasaulē. Uz tās bija tikai viens mazs, iedzeltenējis papīrs ar tekstu: “Daļa no tā, ko meklē, ir šeit.” Šī frāze professoru nepameta. To lasot bija sajūta, ka kāds zina, ko viņš ir meklējis visu dzīvi — pierādījumus par senāku, aizmirstu valodu vai civilizāciju.
Kad Crowe atvēra paciņu, viņš ieraudzīja ar ādu sietu grāmatu, smagu un vecu, ar lapām, kuras neviens speciālists nespētu precīzi datēt. Grāmata izskatījās kā savākta no dažādiem laikmetiem, bet vēl satraucošāks bija saturs — dīvaini simboli, savādi zīmējumi, anatomiski attēli un ilustrācijas ar radījumiem, kuri neiederas nevienā zināmajā pasaules sistēmā.
Manuskripts, kas neatbild nevienai zināmai realitātei
Lasot šo rokrakstu, Crowe aizvien vairāk ieslīga apsēstībā. Grāmata bija it kā radīta no vairāku valodu fragmentiem, bet neviena no tām pilnībā neatbilda cilvēces zināmajai rakstībai. Simboli atkārtojās noteiktos ritmos, kuriem bija zināma loģika, taču tie nepakļāvās tulkošanai. Ilustrācijas atgādināja anatomijas rokasgrāmatas, bet tajā pašā laikā šķita saistītas ar rituāliem, kuri nekad nav dokumentēti akadēmiskajos avotos.
Profesors sāka ievērot, ka dažas no lapām izskatās daudz vecākas nekā citas, it kā manuskripts būtu papildināts vairāku gadsimtu laikā. Dažās bija attēlotas zvaigžņu shēmas un nezināmi debess ķermeņi. Dažās — cilvēkveidīgi tēli ar pagalam necilvēcīgām proporcijām. Jo vairāk viņš lasīja, jo vairāk viņam radās sajūta, ka grāmata nesatur zināšanas par pagātni, bet gan par to, kas atrodas ārpus cilvēka uztveres robežām.
Profesora apsēstība un garīgā sabrukšana
Kolēģi sāka pamanīt, ka Crowe mainās. Viņš vairs neēda, negulēja un nepārtraukti nēsāja sev līdzi manuskripta lapas. Viņš stundām ilgi sēdēja universitātes arhīvos, pārliekot simbolu kombinācijas un mēģinot atrast to nozīmi. Bija sajūta, ka viņš cenšas atvērt kādu slāni, kas nav domāts cilvēka prātam.
Pierakstos viņš rakstīja, ka grāmata satur “atvēršanas procesu”, kas ļauj piekļūt realitātei, kura “pastāv paralēli mūsējai”. Viņš pieminēja, ka valoda, kas izmantota rokrakstā, varētu būt sena un zaudēta komunikācijas forma, iespējams — no civilizācijas, par kuru pasaule neko nezina.
Crowe kļuva bāls, noguris un neparasti nervozs. Viņš bieži teica, ka jūtas kā novērots. Šķita, ka manuskripts viņu ne tikai interesē — tas viņu aprij.
Pazušana, kas radīja jautājumus bez atbildēm
Vienā no oktobra naktīm profesors pazuda. Durvis uz viņa dzīvokli bija aizslēgtas no iekšpuses. Kad policija tās uzlauza, istabā valdīja klusa, smaga atmosfēra. Uz galda gulēja daļa no manuskripta, citas lapas bija izplēstas un sadedzinātas. Grīdas vidū atradās plāna melnu pelnu kārta, bet uz sienas, ar nezināmu šķidrumu rakstīts, bija redzams teksts: “Viņi ir īsti.”
Neviena profesoru kopš tās dienas nav redzējusi. Nav pierādījumu par viņa nāvi, nav pazušanas protokolu, nav universitātes arhīvu ar viņa vārdu. It kā viņš nekad nebūtu eksistējis.
Leģenda, kas turpina dzīvot
Lai gan nav neviena dokumenta, kas pierādītu Nathan Crowe eksistenci, viņa stāsts turpina dzīvot interneta mistikas aprindās. Attēli, video un “it kā īstie” dokumenti ceļo no platformas uz platformu, radot sajūtu, ka aiz šī stāsta varētu slēpties daļa patiesības. Daudzi uzskata, ka Crowe atrada manuskriptu, kas nebija domāts cilvēkiem. Citi uzskata, ka šī ir tikai meistarīgi radīta leģenda.
Taču neatkarīgi no tā, kas ir patiesība, viens ir skaidrs: Nathan Crowe noslēpums turpina fascinēt, biedēt un iedvesmot. Un manuskripts, ar kuru viņš pazuda, joprojām tiek uzskatīts par vienu no dīvainākajiem tekstiem, kas jebkad parādījies interneta ēnā.
by 
