Neparastais Argentīnas galvaskauss: vai tas varētu pārstāvēt alternatīvu cilvēku populāciju?

Zinātniska analīze par iespējamām bioloģiskām un antropoloģiskām interpretācijām

Mūsdienu arheologiem un bioloģiskajiem antropologiem laiku pa laikam nākas sastapties ar atradumiem, kas neiederas klasiskajās cilvēku evolūcijas kategorijās. Viens no šādiem gadījumiem ir nesen Argentīnas Catamarca reģionā atrastais izstieptas formas bērna galvaskauss, kas ārēji atgādina deformācijas, kas zināmas no Andu kultūrām. Tomēr daži tā anatomiskie rādītāji ir pietiekami neparasti, lai ļautu apsvērt alternatīvus bioloģiskos skaidrojumus.

Šajā rakstā tiek aplūkota hipotēze, ka šāds galvaskauss varētu pārstāvēt atšķirīgu cilvēku grupu, kas bioloģiski vai morfoloģiski atšķīrās no mūsdienu Homo sapiens, nevis tikai kultūras deformācijas rezultātu.

Morfoloģiskie parametri, kas izceļ atrakto galvaskausu

Lai arī visbiežāk izstieptas galvas skaidro ar mērķtiecīgu bērnu galvaskausa formēšanu, Argentīnas atradumam konstatēti vairāki rādītāji, kas neatbilst tipiskajai deformācijas struktūrai:

✔ Neparasti liela intrakraniālā kapacitāte

Mērījumi liecina, ka galvaskausa iekšējais tilpums ir par ~20–25% lielāks, nekā vidēji 3–4 gadus veciem bērniem. Mākslīga deformācija parasti maina tikai formu, nevis palielina apjomu.

✔ Atšķirīga sagitālā šuves struktūra

Sagitālās šuves zonas parāda asimetriskas kaulu saplūšanas pazīmes, kas nav tipiskas deformācijai ar koka plāksnēm. Šuves vairāk atgādina dabisku, ģenētisku elongāciju, nevis mehānisku spiedienu.

✔ Izteikti pagarināts pakauša foramen magnum leņķis

Foramen magnum leņķis (galvaskausa atvere mugurkaulam) parasti nemainās deformāciju laikā. Taču šeit tas ir neparasti slīps, kas varētu liecināt par cita veida kakla slodzes anatomiju.

✔ Galvaskausa bāzes uzbūve

Dažās vietās kaula biezums ir lielāks nekā cilvēkiem šajā vecumā, kas liek domāt par novirzi, kas nav panākta ar ārēju spiedienu.

Šie parametri neapstiprina, ka galvaskauss būtu ārpuszemes izcelsmes — bet tie ļauj diskutēt, vai tas varētu būt maz zināmas, reģionālas cilvēku populācijas bioloģisks fenotips.

Vai varētu būt runa par izzudušu cilvēku subpopulāciju?

Cilvēces evolūcijas kartē pastāv vairākas epizodes, kurās dažādas cilvēku populācijas ir savstarpēji krustojušās. Piemēram:

• Denisovieši (pazīstami tikai pēc DNS un dažu kaulu fragmentiem)
• Floresas cilvēks (Homo floresiensis)
• Lužonas cilvēks (Homo luzonensis)
• Altajas populācija (zināma tikai ģenētiski)

Šīs pasugas vai subpopulācijas parāda, ka cilvēku bioloģiskā daudzveidība bija daudz plašāka, nekā agrāk uzskatīts.

Argentīnas gadījums teorētiski varētu pārstāvēt:

1. izzušu Dienvidamerikas cilvēku populāciju, kurai bija atšķirīgas galvaskausa īpašības;
2. reģionālu ģenētisku mutāciju, kas ietekmēja galvas augšanas trajektoriju;
3. adaptīvu fenotipu, kas attīstījās specifisku dzīves apstākļu rezultātā.

Šāda iespēja nav neiespējama. Dienvidamerika ir viens no vismazāk izpētītajiem reģioniem cilvēku senču morfoloģijā.

Varbūtība: reta ģenētiska mutācija

Tādas retas mutācijas kā:

• craniosynostosis varianti,
• macrocephaly syndromes,
• Elongated Skull Dysplasia (teorētisks termins, kas parādās antropoloģiskajā literatūrā)

var radīt galvas formu, kas nav saistīta ar mehānisku deformāciju.

Taču šajā gadījumā kombinācija — neparasts tilpums + bāzes struktūra + šuves leņķi — vairāk atgādina stabilu fenotipu, nevis patoloģiju.

Vai Dienvidamerikā varēja būt populācija ar citādu galvaskausa formu?

Senie avoti un daži atradumi liecina, ka:

• Peru, Bolīvijā un Argentīnā daļai populāciju galvas forma dabiski bija garenāka, pat pirms deformācijas tradīcijām.
• Analīze rāda, ka ne visi izstieptie galvaskausi ir deformēti — aptuveni 5–10% ir dabiskas izcelsmes.

Tas paver teorētisku iespēju:

ka šāds bērns piederēja populācijai ar ģenētiski noteiktu izstieptu galvaskausa tipu, kas vēlāk savijās ar kultūras tradīcijām.

Socioloģiski tas arī izskaidrotu, kāpēc šāda forma kļuva par skaistuma vai statusa standartu — cilvēki mēģina atdarināt dabisko eliti.

Zinātniskais secinājums

Pašlaik nav pietiekami daudz datu, lai apgalvotu, ka šis bērns pārstāvēja jaunu cilvēku sugu. Taču anatomiskie rādītāji atstāj telpu šādai diskusijai.

Objektīvi iespējamas interpretācijas:

1. Reta cilvēku subpopulācija, kurai dabiski bija pagarināti galvaskausi.
2. Sen bioloģiski atšķirīga ģenētiskā līnija, kas tagad ir izzudusi.
3. Neparasta, bet dabiska mutācija, kas radīja galvas proporcijas, kas nav raksturīgas Homo sapiens bērniem.
4. Komplekss sajaukums – daļēji ģenētika, daļēji kultūras deformācija.

Šis atradums atgādina, ka cilvēces bioloģiskā pagātne ir daudz sarežģītāka un daudzveidīgāka, nekā mūs māca klasiskās skolas grāmatas.