by (“None Dare Call It Conspiracy” – Gary Allen)
1971.gadā publicētā grāmata “None Dare Call It Conspiracy” ir kļuvusi par vienu no redzamākajiem stūrakmeņiem konspirācijas teoriju kustībā visā pasaulē. Autors Gary Allen, kopā ar Larry Abraham, izaicina lasītāju domāt ārpus oficiālajiem naratīviem un analizē pasaules politikas, ekonomikas un sabiedrības aizkulises.
Grāmata liek uzdot provokatīvu jautājumu: vai mēs tiešām dzīvojam demokrātijā, vai arī sabiedrība tiek vadīta no ēnas — caur neredzamu, bet visaptverošu varas struktūru, ko paši iedzīvotāji neapzinās?
Galvenās idejas
Slepenā elite jeb “Insideri”
Grāmata uzsver, ka globālos procesus kontrolē neliela cilvēku grupa – t.s. “Insideri”. Tie ir cilvēki, kuri ne vienmēr ieņem oficiālas pozīcijas, bet kuriem ir vara caur bankām, starptautiskām institūcijām un korporācijām. Šīs elites mērķis – pakāpeniski pārvērst pasauli centralizētā pārvaldes struktūrā, kas būtu pilnībā viņu kontrolē.
Finanšu sistēma kā kontroles instruments
Allen argumentē, ka mūsu finanšu sistēma – tai skaitā centrālās bankas un nodokļu mehānismi – kalpo, lai veidotu sabiedrībā atkarību no parādiem un naudas plūsmas, ko regulē privātas intereses. Tā vietā, lai valdība pārvaldītu valsts ekonomiku, to regulē neredzami spēki, kas darbojas aiz kulisēm.
Komunisma un kapitālisma saspēle
Viena no grāmatas šokējošākajām tēzēm ir ideja, ka tie, kuri veicina komunismu, bieži nāk no kapitālisma elites. Allen apgalvo, ka šī paradoksālā sadarbība notiek tāpēc, ka centralizēta valdība – kāda ir komunismā – nodrošina augstāku kontroli pār tautu, un šādu kontroli var izmantot arī globālā kapitāla intereses.
Informācijas un izglītības manipulācija
Autors norāda, ka masu mediji un izglītības sistēma ir galvenie instrumenti sabiedrības “programmēšanai”. Tā vietā, lai mudinātu uz neatkarīgu domāšanu, cilvēki tiek vadīti uz noteiktiem uzskatiem, kas atbilst esošajai varas struktūrai. Alternatīvi viedokļi tiek apklusināti, marginalizēti vai izsmieti.
Grāmatas ietekme uz sabiedrību
Šī grāmata kļuva par fenomenu alternatīvo domātāju vidū jau 20. gadsimta 70. gados, un tās ietekme turpinās arī mūsdienās. Tā kalpojusi kā iedvesmas avots dažādām politiskām kustībām, kā arī iedvesmojusi neskaitāmus rakstus, video un diskusijas visā pasaulē.
Tā mainīja daudzu cilvēku skatījumu uz realitāti – piedāvājot interpretāciju, kurā šķietami neloģiski pasaules notikumi pēkšņi iegūst jēgu, ja tos redz caur konspirācijas prizmu. Arvien vairāk cilvēku sāka uzdot jautājumus par to, kas patiesībā kontrolē pasauli.
Sabiedrības reakcija
Viedokļi par šo darbu ir krasos pretpolos:
- Atbalstītāji uzskata to par atklāsmi, kas palīdz saprast pasaules patieso dabu. Viņi slavē autora spēju savienot šķietami nesaistītus notikumus vienotā analītiskā skatījumā.
- Kritiķi to uzskata par spekulatīvu, pilnu ar nepierādītiem apgalvojumiem un teorijām, kas balstītas vairāk uz aizdomām nekā uz pierādījumiem.
Tomēr pat skeptiķi atzīst, ka šī grāmata ir būtisks dokuments konspirācijas teoriju vēsturē un tā neatkarīgi no kritikas ir ietekmējusi domāšanas virzienu miljoniem cilvēku.
“Neviens neuzdrošinās to saukt par sazvērestību” ir grāmata, kas provocē, izaicina un liek domāt dziļāk. Tā nav vienkāršs lasāmais — tā ir aicinājums domāt kritiski par visu, ko mums stāsta vara, institūcijas un mediji.
Lai arī tās idejas var šķist ekstrēmas vai pat apšaubāmas, tās uzsver vienu būtisku principu: nekas nav jāpieņem kā patiesība tikai tāpēc, ka tā saka oficiālais avots. Tā vietā jāmeklē sakarības, jāuzdod jautājumi un jāsaglabā modrība.
