by Atklājums
1959.gadā Grieķijas ciematā netālu no Halkidiki kalniem vietējais iedzīvotājs Hristoss Sarigiannidis atrada fosilizētu galvaskausu Petralonas alā. Tas bija iestrēdzis iekaļķotā klints masā, un pēc vairāku gadu darba to uzmanīgi izņēma pētnieki.
Vecums un datējuma strīdi
Sākotnējie pētījumi galvaskausu datēja apmēram 200 000–300 000 gadu vecu, taču vēlāk tika izteikti pieņēmumi, ka tas varētu būt pat 700 000 gadu sens.
Mūsdienu datēšanas metodes (urāna un elektronu rezonanses analīze) parasti norāda uz vecumu ap 300 000 gadu, tātad laika posmu starp Homo erectus un neandertāliešiem (Homo neanderthalensis).
Kam tas piederēja?
Petralonas galvaskausa forma mulsina zinātniekus līdz šai dienai:
- Uzacu kaulu izbīdījumi atgādina Homo erectus;
- Galvaskausa tilpums un forma (ap 1200 cm³) ir līdzīga agrīniem Homo sapiens;
- Sejas uzbūve atšķiras no neandertāliešiem.
Šo pretrunīgo pazīmju dēļ daļa pētnieku ierosināja, ka tas varētu būt pilnīgi jauns cilvēkveidīgo paveids, ko dažkārt dēvē par Archanthropus europaeus petraloniensis — iespējams, Eiropas senais cilvēks, kas dzīvojis paralēli neandertāliešiem.
Zinātniskās debates
Zinātnieku viedokļi joprojām dalās:
- Galvenais uzskats: Galvaskauss pieder agrīnam Homo heidelbergensis vai pārejas formam uz neandertālieti.
- Alternatīvie pētījumi Grieķijā: liecina, ka tas varētu būt nezināms cilvēkveidīgais, kas attīstījies neatkarīgi Eiropā, vēl pirms mūsdienu cilvēka ienākšanas no Āfrikas.
Plašāka nozīme
Ja šī teorija apstiprinātos, Petralonas galvaskauss pilnībā mainītu priekšstatu par cilvēces attīstību Eiropā. Tas nozīmētu, ka šeit reiz līdzās pastāvējuši vairāki saprātīgu būtņu veidi – ne tikai mūsu priekšteči, bet arī līdz šim nezināmi cilvēces zari.
