by Lai arī mēs domājam, ka dzīvojam augsto tehnoloģiju laikmetā, pasaules okeāna dzīles joprojām ir noslēpums pat pašiem vadošajiem zinātniekiem. Mēs esam izpētījuši Marsa virsmu detalizētāk nekā to, kas slēpjas okeāna dziļumos uz pašas Zemes.
Ko par to saka zinātnieki?
1. Dr. Robert Ballard – leģendārais okeanogrāfs, kurš atklāja “Titānika” vraku, ir vairākkārt uzsvēris:
“Mēs esam vairāk investējuši kosmosa izpētē nekā okeāna pētniecībā, lai gan viens atrodas tepat zem mūsu kājām.”
2. Sylvia Earle – slavenā jūras biologe un “National Geographic” pētniece:
“Okeāns ir dzīvības sistēmas sirds. Un tomēr mēs tik tikko saprotam, kā tas funkcionē. Tā ir dzīva planētas daļa, kas ietekmē mūsu klimatu, skābekli, un nākotni.”
3. NASA JPL (Jet Propulsion Laboratory) inženieri sadarbojas ar okeāna pētniekiem, lai izmantotu kosmosa robotu tehnoloģijas zemūdens izpētei. Viņu mērķis: attīstīt autonomas zemūdenes, kas spēj pašas kartēt grunti 11 kilometru dziļumā.
Statistika, kas pārsteidz
- Tikai 5 līdz 10% pasaules okeāna ir izpētīti ar mūsdienu tehnoloģijām (piemēram, daudzstara sonāru un kartēšanas robotiem).
- 70% no Zemes virsmas sedz ūdens, bet mēs nezinām, kas notiek vairāk nekā 90% šīs teritorijas.
- Dziļūdens zonas (>200 m dziļumā) aptver lielāko daļu okeāna – tur ir mūžīgā tumsa, milzīgs spiediens un nepieredzēta bioloģiskā daudzveidība.
Kādas sugas mēs jau esam atklājuši?
Zinātnieki pēdējos gados ir atklājuši simtiem dīvainu un eksotisku dzīvnieku, tostarp:
- Bristle worms – tārpi ar fosforizējošiem matiņiem.
- Dziļūdens medūzas, kas spīd zilā, sarkanā vai purpursarkanā krāsā.
- Xenophyophores – vienšūnas organismi, kas var sasniegt 10 cm lielumu (milzīgi vienšūņi!).
- Yeti krabji, kas dzīvo pie hidrotermālajiem avotiem un “audzē” baktērijas uz savām kājām, lai izdzīvotu.
Vai okeāns var glabāt arī pagātnes noslēpumus?
Jā. Geologi un arheologi pēta zemūdens reljefus, kas varētu būt sen nogrimušu kontinentu atliekas, piemēram:
- Doggerland – senatnē savienoja Lielbritāniju ar Eiropas kontinentu, tagad zem ūdens.
- Spekulācijas par Atlantīdu, iespējams, sakņojas reālās nogrimušās zemēs, kuras vēl nav pilnībā izpētītas.
Zinātne tikai sākas
Pasaules vadošie pētniecības institūti, piemēram:
- Woods Hole Oceanographic Institution (ASV)
- Scripps Institution of Oceanography
- Alfred Wegener Institute (Vācija)
strādā pie tā, lai nākamās desmitgades laikā būtu kartēti vismaz 80–90% okeāna grunts.
Projekts Seabed 2030 mērķē līdz 2030. gadam radīt pilnu okeāna karti visai cilvēcei – taču tas prasa globālu sadarbību un lielus resursus.
Kopsavilkums
Pasaules okeāns ir kā tumša, klusa bibliotēka, kur katra lapa vēl nav atvērta. Zinātnieki tikai sāk ielūkoties tās saturā. Vairāk nekā 90% okeāna nav izpētīti, bet tieši tur var slēpties:
- Jaunas dzīvības formas
- Senie kontinentu noslēpumi
- Nepieejamas zināšanas par mūsu planētas pagātni un klimata nākotni
