Orbāna prognoze par Ukrainu
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns izraisījis rezonansi ar paziņojumu, ka Ukrainas liktenis jau ir izlemts. Viņa skatījumā starptautiskās sarunas par drošības garantijām nevis stiprina Ukrainas suverenitāti, bet gan atzīst tās pakāpenisku sadalīšanu trijās daļās.
Orbāns uzsvēris, ka šis process varētu izskatīties šādi:
- Krievijas zona – teritorijas, kuras jau kontrolē Maskava un kuras, pēc Orbāna teiktā, neviens vairs reāli nespēj atgūt.
- Demilitarizētā bufera zona – teritorija starp Krievijas un Rietumu ietekmes sfērām, kas kalpotu kā “drošības spilvens” konflikta mazināšanai.
- Rietumu orientētā zona – pārējā daļa, kas tiktu cieši sasaistīta ar Eiropas Savienību un NATO atbalstu.
Viņš skaidri pauda, ka “Krievijas zona jau pastāv, un patlaban jautājums ir tikai par to, cik lielu teritoriju tā aptvers.”
Šādi izteikumi raisījuši kritiku Ukrainā un starptautiskajā sabiedrībā, jo tie tiek uzskatīti par Krievijas agresijas normalizēšanu un potenciālu sabiedrotā pozīciju vājināšanu.
Brīdinājums par Eiropas Savienību
Papildus komentāriem par Ukrainu Orbāns arī brīdinājis par Eiropas Savienības (ES) sabrukuma draudiem. Viņš uzskata, ka bez būtiskām reformām Savienība nespēs saglabāt vienotību un jau tuvākajos gados var piedzīvot iekšēju sabrukumu vai fragmentāciju.
Orbāna skatījumā:
- 2028.–2035. gada budžets varētu būt pēdējais, ja ES nemainīs savu politiku.
- Eirozonai draud sabrukums “haotiskā un dārgā procesā”, jo valstu ekonomikas ir pārāk atšķirīgas.
- Pašreizējais integrācijas modelis vairs nespēj nodrošināt ilgtspējīgu attīstību un vienlīdzīgu labumu visām dalībvalstīm.
“Koncentrisko apļu” modelis
Lai novērstu sabrukumu, Orbāns piedāvā alternatīvu – Eiropu ar koncentriskajiem apļiem jeb vairāku ātrumu Savienību.
Viņa redzējums paredz četrus līmeņus:
- Drošības aplis – militārā un enerģētiskā sadarbība, kas var ietvert arī valstis ārpus ES, piemēram, Lielbritāniju, Turciju un Ukrainu.
- Ekonomiskais aplis – dalība kopējā tirgū un Šengenas zonā.
- Valūtas aplis – eirozonas valstis, kas izvēlas ciešāku finanšu integrāciju.
- Politiskais aplis – valstis, kas vēlas vēl dziļāku federālu integrāciju.
Pēc Orbāna domām, tikai šāda struktūra ļautu saglabāt Eiropas vienotību, dodot valstīm brīvību izvēlēties integrācijas līmeni atbilstoši savām interesēm.
Politiskā un ģeopolitiskā nozīme
Orbāna izteikumi nav tikai analītiski novērojumi – tie ir arī politiskas stratēģijas sastāvdaļa.
- Viņš pozicionē sevi kā alternatīvu balsi Eiropā, kas kritizē Briseles politiku.
- Retorika par Ukrainas sadalīšanu atbilst viņa ilgstošajai politikai – saglabāt pragmatiskas attiecības ar Krieviju.
- Brīdinājumi par ES sabrukumu uzrunā Euroskeptiskos vēlētājus gan Ungārijā, gan ārpus tās.
Vienlaikus šie paziņojumi pastiprina spriedzi starp Orbāna valdību un pārējām ES dalībvalstīm, kuras uzskata, ka šāda retorika grauj kopīgo nostāju pret Krievijas agresiju un apdraud ES vienotību.
Viktora Orbāna paziņojumi par Ukrainas sadalīšanu trijās daļās un Eiropas Savienības sabrukuma draudiem rada asas diskusijas visā reģionā. Tie vienlaikus atspoguļo viņa pesimistisko skatījumu uz notikumiem un kalpo kā politisks instruments, lai stiprinātu savu ietekmi gan iekšpolitikā, gan starptautiskajā arēnā.
Orbāns uzsver, ka tikai jauns integrācijas modelis varētu glābt Eiropu, taču daudzi šo retoriku uztver kā apdraudējumu kopīgajai vienotībai. Nākamajos gados kļūs skaidrs, vai viņa prognozes ir politiska manipulācija vai arī tās izrādīsies reāls brīdinājums par iespējamiem satricinājumiem kontinentā.