by Jēzus Kristus ir kristietības pamatā – Dieva Dēls, kas mira par cilvēku grēkiem un trešajā dienā augšāmcēlās, lai dotu mūžīgo dzīvi ikvienam, kas tic. Taču šāda ideja par dievu, kurš cieš, mirst un augšāmceļas, parādījās senajā pasaulē jau daudz agrāk. Viena no spilgtākajām līdzībām ir sastopama Ēģiptē – Ozirisa stāstā.
Oziriss senajā Ēģiptē
- Oziriss bija auglības, dabas ciklu un pēcnāves pasaules dievs.
- Viņa vārds nozīmē “tas, kurš sēž tronī”.
- Oziriss valdīja kā pirmais faraons, kas cilvēkiem iemācīja lauksaimniecību, vīna darīšanu un civilizētus likumus.
- Viņš simbolizēja dzīves un nāves ciklu, īpaši Nīlas plūdus un augu atdzimšanu.
Nāves un augšāmcelšanās mīts
Leģenda vēsta:
- Ozirisu nodeva un nogalināja viņa brālis Sets, kas pārstāvēja haosu un ļaunumu.
- Viņa ķermeni sagrieza 14 vai 42 gabalos (avoti atšķiras) un izkaisīja pa visu Ēģipti.
- Ozirisa sieva Izīda kopā ar māsu Neftīdu vāca gabalus un, izmantojot maģiju, atdzīvināja viņu.
- No šīs atdzimšanas piedzima dēls Hors, kas kļuva par taisnības un gaismas simbolu.
- Oziriss pēc tam vairs neatgriezās pie dzīvajiem, bet valdīja pār pazemes pasauli kā mirušo tiesnesis.
👉 Tātad Ozirisa augšāmcelšanās nebija tikai mītisks notikums – tā kļuva par mūžīgās dzīves garantiju visiem ēģiptiešiem, kuri ticēja viņam un piedalījās viņa kultā.
Jēzus Kristus kristietībā
- Jēzu nodeva viņa māceklis Jūda, un viņš tika krustā sists.
- Viņu apraudāja sievietes – īpaši viņa māte Marija un Marija Magdalēna.
- Trešajā dienā pēc nāves viņš augšāmcēlās.
- Jēzus apsolīja mūžīgo dzīvi tiem, kas viņam tic.
- Kristietībā viņš ir arī pēdējais tiesnesis, kas lemj par dvēseļu likteni Pastarajā dienā.
Paralēles starp Ozirisu un Jēzu
- Nodevība un nāve – Ozirisu nodeva brālis, Jēzu nodeva māceklis.
- Sieviešu raudas – abos stāstos svarīga loma sieviešu žēlām un uzticībai.
- Augšāmcelšanās – Oziriss tika atdzīvināts ar Izīdas spēku, Jēzus pats augšāmcēlās ar Dieva spēku.
- Jauna dzīve pēc nāves – Oziriss kļuva par pazemes pasaules valdnieku, Jēzus – par Debesu Karali.
- Mirušo tiesa – Oziriss tiesāja dvēseles ar “sirds svēršanu”, Jēzus tiesās dvēseles Pastarajā dienā.
- Mūžīgās dzīves devēji – abi tiek pielūgti kā tie, kas sniedz pestīšanu.
Ozirisa kults un kristietība
- Ozirisa kults bija ļoti plaši izplatīts – viņa kulta centri atradās Abīdā un Tēbās.
- Viņš tika attēlots kā zaļādains vai melns dievs, ietīts mūmijas saitēs, ar kroni un zizli.
- Katru gadu tika svinēti Ozirisa svētki, kur cilvēki simboliski apraudāja viņa nāvi un svinēja atdzimšanu – līdzīgi kā kristietībā Lielā Piektdiena un Lieldienas.
- Grieķu vēsturnieks Plutarhs savā darbā “Par Izīdu un Ozirisu” aprakstīja, ka šis kults mācīja cilvēkiem ticēt dvēseles nemirstībai.
Daudzi vēsturnieki uzskata, ka šīs idejas ietekmēja arī vēlākās reliģijas, tai skaitā kristietību, kur parādās ļoti līdzīga struktūra – glābēja nāve, augšāmcelšanās un mūžīgās dzīves dāvana.
Kāpēc līdzības?
- Cilvēces universālais meklējums – visās kultūrās cilvēki meklēja stāstu par glābēju, kas pārvar nāvi.
- Simboliska dabas ciklu izpratne – Ozirisa augšāmcelšanās atspoguļoja Nīlas plūdus un augu atdzimšanu; Jēzus augšāmcelšanās notika pavasarī, kad daba mostas.
- Garīgā cerība – abi stāsti deva cilvēkiem cerību, ka nāve nav gals, bet sākums jaunai dzīvei.
Lai gan Oziriss un Jēzus Kristus ir no ļoti atšķirīgām reliģiskām tradīcijām, abu stāsti pārsteidzoši sakrīt: nodevība, nāve, augšāmcelšanās, pēdējā tiesa un mūžīgā dzīve.
Kristietībā Jēzus ir vienīgais patiesais Glābējs, bet Oziriss parāda, ka jau senajā Ēģiptē cilvēki juta nepieciešamību pēc pestīšanas stāsta – dieva, kurš cieš un augšāmceļas, lai dotu cerību uz nemirstību.
