Notikumu kopsavilkums
Pasaulē pieaug atbalsts Palestīnas valsts oficiālai atzīšanai. Tādas valstis kā Francija, Apvienotā Karaliste, Kanāda un Austrālija jau ir izteikušas atbalstu vai veic soļus atzīšanas virzienā, īpaši pēc ANO jaunākā lēmuma par Izraēlas okupācijas nelikumību. Tiek prognozēts, ka šis jautājums kļūs izšķirošs gaidāmajā ANO Ģenerālajā asamblejā 2025. gada rudenī.
Kuras valstis plāno atzīt Palestīnu?
- Francija paziņojusi, ka rudenī ANO oficiāli atzīs Palestīnas valsti.
- Apvienotā Karaliste ir solījusi atzīt Palestīnu, ja Izraēla neveiks reālus soļus uz mieru, t.sk. neapturēs karadarbību un kolonizāciju Rietumkrastā.
- Kanāda plāno atzīšanu, ja līdz 2026. gadam tiks veiktas demokrātiskas reformas Palestīnas pašpārvaldē un būs garantijas, ka Hamas nebūs pie varas.
- Malta un vairākas citas valstis pievienosies oficiālajai atzīšanai ANO ietvaros.
Jau šobrīd vairāk nekā 75% ANO dalībvalstu ir oficiāli atzinušas Palestīnu, bet līdz šim nebija neviens G7 valsts. Šis precedents var mainīt visu diplomātisko ainu Tuvajos Austrumos.
Kāpēc atbalsts pieaug tieši tagad?
- Gazas krīze un humanitāro apstākļu pasliktināšanās izraisījusi plašu nosodījumu pret Izraēlas rīcību.
- Daudzas valstis uzskata, ka divu valstu risinājums kļūst arvien mazāk reāls bez tieša politiska spiediena.
- ANO un citi starptautiskie spēlētāji meklē risinājumu ilgstošajam konfliktam, uzsverot nepieciešamību pēc taisnīgas un ilgtspējīgas miera vienošanās.
Galvenie šķēršļi un kritika
- Dažas valstis atzīšanu saista ar nosacījumiem, piemēram, mieru vai reformas Palestīnas pusē, kas var kavēt procesu vai dot iespēju Izraēlai ietekmēt gala lēmumu.
- Pastāv bažas, ka tikai simboliska atzīšana bez konkrētas rīcības (piemēram, ekonomisko attiecību vai militārās palīdzības ierobežojumiem) maz ko mainīs reālajā situācijā.
Kāpēc tas ir svarīgi?
- Pirmo reizi vēsturē vairākas rietumvalstis un G7 dalībnieki atbalsta Palestīnas atzīšanu.
- Tas var likt Izraēlai un ASV mainīt savu pieeju miera procesam un izraisa spēcīgu diplomātisku spiedienu.
- Šis solis var kļūt par pavērsienu Tuvajos Austrumos un ietekmēt turpmāko starptautisko politiku reģionā.